Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.
Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]
PVO ziņo, ka pasaulē katrs trešais cilvēks cieš no kāda malnutrīcijas veida. NCD Riska faktoru apvienība paredz, ka 2025. gadā vairāk nekā 21 % sieviešu būs aptaukošanās. Šie skaitļi ir satraucoši arī jauno māmiņu un jaundzimušo veselības kontekstā. Ne velti Starptautiskā Ginekologu un dzemdību speciālistu federācija (FIGO) izstrādājusi kontrolsarakstu* ar jautājumiem sievietēm agrīnā grūtniecībā un grūtniecības plānošanas posmā, lai atpazītu riska faktorus, kas saistīti ar sievietes diētas paradumiem un izpratni par veselīgu uzturu.
Bakteriālā vaginoze ir klīnisks stāvoklis, ko raksturo izmaiņas maksts mikroflorā, kad daudzveidīgie mikroorganismi — arī fakultatīvi anaerobie — aizstāj Lactobacillus sugas, kam būtu jābūt “vadošajiem spēlētājiem”. Spēku/līdzsvara pārgrupēšanās dēļ izmainītais mikrobioms izraisa maksts pH līmeņa paaugstināšanos un dažādu simptomu rašanos. Tie var būt izdalījumi no maksts, aromāta izmaiņas, organisms var kļūt uzņēmīgāks pret seksuāli transmisīvajām infekcijām, HIV un pieaug priekšlaicīgu dzemdību risks.
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā minēts, ka seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar to saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība. [1] Tātad, lai cilvēks justos labi, viņam arī šajā jomā jābūt saskaņā ar visiem savas seksualitātes aspektiem. Mēs vēlētos, lai būtu kāda ideāla un universāla kontracepcijas metode. Tomēr ne tikai ginekologi, bet arī ģimenes ārsti saskaras ar izaicinājumu piedāvāt konkrētai sievietei piemērotāko ģimenes plānošanas metodi.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sievietes un bērna klīnikas vadītāja MAIRA JANSONE intervijā atklāj, ka, sākot studijas, esot bijusi doma kļūt par ķirurģi. Bet tad vairāku apsvērumu dēļ nonākusi pie atziņas, ka piemērotāka ir ginekoloģija un dzemdniecība. Dr. Jansone atzīst, ka ir ļoti emocionāla, pārdzīvo, ka cilvēkiem jācieš no slimībām. Tāpēc izvēlējusies dzemdniecību, jo tā saistās ar veselību un jaunas dzīvības nākšanu pasaulē. “Tagad esmu pārliecināta, ka būt sievietes un bērna veselības sardzē ir skaistākais, kas var būt,” apgalvo Dr. Maira Jansone, ārstu dinastijas turpinātāja.
Hipermenoreja jeb menorāģija ir ilgstošas menstruācijas — ilgāk par astoņām dienām un/vai pastiprinātas, kad asins zudums lielāks par 80 ml. Taču hipermenoreja ir tikai viens no dzemdes patoloģiskas asiņošanas veidiem.
Grūtniecība ir viens no svarīgākajiem posmiem sievietes dzīvē. Lai grūtniecība būtu veselīga un droša, ir svarīgi nodrošināt atbilstošu aprūpi un izglītību. Rakstā aplūkoti galvenie principi, kā sievieti sagatavot grūtniecībai un kā to vadīt, lai nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu.
Neauglības joma pēdējos desmit gados kļuvusi par pilnvērtīgu ginekoloģijas un dzemdniecības apakšspecialitāti. Galvenā atšķirība ir tā, ka aprūpē ir nevis viens pacients (sieviete), bet pāris.
Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi, kas var attīstīties pirmajās dienās pēc dzemdībām, bet var izpausties arī vēlāk. Šajā rakstā sniegts pārskats par biežākajām komplikācijām pēcdzemdību periodā. Šoreiz aplūkojam plašāku iespējamo neiroloģisko, uroģenitālo, proktoloģisko un citu komplikāciju loku.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir viena no nopietnākajām globālajām sabiedrības veselības problēmām, ar kuru ik gadu saskaras veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē. AMR mēdz dēvēt par kluso pandēmiju; tā apdraud līdz šim efektīvo infekciju ārstēšanu, palielina mirstību, pagarina hospitalizācijas laiku un būtiski ietekmē veselības aprūpes izmaksas. Latvija nav izņēmums, — pēdējos gados pieaug gan multirezistentu patogēnu izplatība, gan antibiotiku patēriņš.
Perorāli kortikosteroīdi (KS) ir efektīva pirmās līnijas terapija pacientiem ar eozinofilu ezofagītu (EoE) gan ārstēšanai, gan remisijas uzturēšanai. Visi intervenču pētījumi perorālus KS nozīmējuši divas reizes dienā. Tomēr, citu iekaisīgu gastrointestinālu slimību gadījumā KS paraksta vienu reizi dienā ar līdzvērtīgu iznākumu un labāku zāļu lietošanas līdzestību. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt budezonīda uzturošās terapijas efektivitāti, ja to lieto vienu reizi dienā.
Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
