Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Secināts, ka pieaugušajiem ar hroniskām aknu slimībām sociāla izolētība saistīta ar 40 % augstāku risku visu iemeslu mirstībai. Pētījuma autori analizēja 2014.-2018.gada Nacionālās Veselības intervijas aptaujas datus par 3676 pieaugušajiem ar kādu hronisku aknu slimību.
Kanabidiolu saturošu produktu neregulēta lietošana rada bažas par veselības drošuma riskiem. Lielākā daļa pētījumu par kanabidiolu veikti lietojot relatīvi augstas devas pacientiem, kas vielu lieto medicīnisku indikāciju dēļ. Tajā pašā laikā iztrūkst pētījumu par kanabidiola drošumu un efektiem zemākās devās.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
28. jūlijā - ikgadējā Pasaules Hepatīta dienā ārsti atgādina par iespējām pasargāt sevi no C hepatīta un tā sekām ne tikai vienā dienā, bet visu savu dzīvi.
Šā brīža pieeja hepatotoksiskā medikamentu potenciāla klasificēšanā balstās uz kumulatīviem gadījumu ziņojumiem par akūtu aknu bojājumu (AAB), neņemot vērā skartās populācijas lielumu. Pastāv maz pierādījumu no datiem, kas attiecināmi uz pacienta veselības statusu un/vai rutīnas veselības aprūpē ievāktu informāciju ārpus ierastās pētījumu vides. Veikts pētījums, lai identificētu potenciāli vishepatotoksiskākos medikamentus praksē balstītos pierādījumos un salīdzinātu rezultātus ar šā brīža medikamentu iedalījumu pēc gadījumu ziņojumiem.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka sievietēm ar steatotisku aknu slimību (SLD), kas saistīta ar alkohola lietošanu, ir lielāks mirstības risks nekā vīriešiem ar tādu pašu stāvokli.
Statistikas dati rāda, ka ASV apmēram 65 % pieaugušo katru dienu uzturā lieto saldinātus dzērienus. Vai lielāks saldinātu dzērienu patēriņš paaugstina risku attīstīties aknu vēzim un/vai veicina mirstību no hroniskas aknu slimības? To skaidroja šā pētījuma autori.
C hepatīts ir vīrusinfekcija, kas rada iekaisumu aknās un var noritēt akūti un/vai hroniski. Hronisks C hepatīts var progresēt līdz aknu cirozei un aknu vēzim. PVO noteikusi mērķi — līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu veselībai. Latvija seko šim mērķim, taču, lai to sasniegtu, skaidri jāzina, kādi ir inficēšanās ceļi, kādas ir C hepatīta klīniskās un ektrahepatiskās izpausmes, kuri no iedzīvotājiem ierindojami paaugstināta riska grupā un vai katram Latvijas iedzīvotājam vismaz reizi dzīvē būtu jāveic C hepatīta tests.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
