Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.
Gandrīz 86 % pacientu ar FIB-4 rādītājiem, kas norāda uz aknu fibrozi, sirds magnētiskajā rezonansē atklāj novirzes.
"Ģimenes ārsti, kas īsteno profilaksi un testēšanu, konsultējoties ar infektologiem, varētu iesaistīties arī medikamentozās ārstēšanas procesā, aiztaupot pacientiem rindas un pierakstus, tālākus braucienus, papildu izdevumus, kā arī atslogojot infektologus sarežģītākiem gadījumiem, taču pagaidām viņiem nav tādu pilnvaru," norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.
Latvijā ar C hepatītu ir inficēti aptuveni 40 000 iedzīvotāju, taču nav skaidrs precīzāks apjoms inficēto, jo Latvijā joprojām ir daudz cilvēku, kuri nezina, ka ir inficēti ar C hepatītu, jo nekad nav nodevuši analīzes šīs infekcijas noteikšanai.
Slikti kompensēta 1. un retāk 2. tipa cukura diabēta gadījumā var attīstīties aknu bojājums, kam raksturīga gan tauku, gan glikogēna akumulācija hepatocītos, kas izraisa hepatomegāliju un aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanos. Aknu punkcijas biopsija ir “zelta standarts” šīs slimības diagnostikā. [1; 2]
Nealkohola taukainās aknu slimības (NATAS) izplatība pasaulē ir vidēji 19–33 %, ar atšķirībām dažādās populācijās. NATAS ir iemesls saīsinātai dzīvildzei un paaugstina aknu cirozes, hepatocelulāras karcinomas attīstības risku un nepieciešamību pēc aknu transplantācijas dzīves laikā. Joprojām ir neskaidrība par dažādiem pieejamiem uztura bagātinātājiem, to ieguvumiem un riskiem NATAS pacientiem. Šobrīd nav pieejams neviens apstiprināts uztura bagātinātājs NATAS ārstēšanā vai profilaksē.
Hepatocelulāra karcinoma (HCC) ir viens no līderiem ar vēzi saistītas mirstības gadījumos, taču labā ziņa ir tāda, ka līdz ar laiku attīstās un strauji mainās arī ārstēšanas iespējas. Pēdējos 20 gados veikti vairāki nejaušināti kontrolēti pētījumi, kas veikti ar mērķi uzlabot slimības iznākumu dažādās stadijās. Šā pārskata mērķis bija analizēt šā brīža pierādījumus un identificēt potenciālos faktorus, kas ietekmē atbildreakciju uz izvēlēto terapiju.
Aptaukošanās bērnībā paaugstina risku attīstīties ne–alkohola taukainajai aknu slimībai (NATAS), kuru bieži uzrāda paagstinātas aknu transamināzes, t.sk. AlAT.
Neskatoties uz pieejamām vadlīnijām ASV, kas uzsver nepieciešamību vakcinēties (vai dokumentēt imunitātes faktu) pret A un B hepatītu pacientiem ar hronisku aknu slimību, šie ieteikumi tiek ievēroti nepietiekamā līmenī.
Rakstā demonstrēti divi klīniskie gadījumi: jaunu vīriešu slimības stāsti ar kopīgām un atšķirīgām iezīmēm. Abi atspoguļo šā gadsimta pēdējās desmitgades aktuālo un joprojām maz izpētīto kaitīgā ieraduma problēmu. Nobeigumā diskusija, kas varētu rosināt jautājumus un plašāku pētniecību šajā jomā.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Vairāki psihiski traucējumi tiek konstatēti biežāk personām ar epilepsiju nekā personām bez epilepsijas.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
