Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.
Gandrīz 86 % pacientu ar FIB-4 rādītājiem, kas norāda uz aknu fibrozi, sirds magnētiskajā rezonansē atklāj novirzes.
"Ģimenes ārsti, kas īsteno profilaksi un testēšanu, konsultējoties ar infektologiem, varētu iesaistīties arī medikamentozās ārstēšanas procesā, aiztaupot pacientiem rindas un pierakstus, tālākus braucienus, papildu izdevumus, kā arī atslogojot infektologus sarežģītākiem gadījumiem, taču pagaidām viņiem nav tādu pilnvaru," norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.
Latvijā ar C hepatītu ir inficēti aptuveni 40 000 iedzīvotāju, taču nav skaidrs precīzāks apjoms inficēto, jo Latvijā joprojām ir daudz cilvēku, kuri nezina, ka ir inficēti ar C hepatītu, jo nekad nav nodevuši analīzes šīs infekcijas noteikšanai.
Slikti kompensēta 1. un retāk 2. tipa cukura diabēta gadījumā var attīstīties aknu bojājums, kam raksturīga gan tauku, gan glikogēna akumulācija hepatocītos, kas izraisa hepatomegāliju un aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanos. Aknu punkcijas biopsija ir “zelta standarts” šīs slimības diagnostikā. [1; 2]
Nealkohola taukainās aknu slimības (NATAS) izplatība pasaulē ir vidēji 19–33 %, ar atšķirībām dažādās populācijās. NATAS ir iemesls saīsinātai dzīvildzei un paaugstina aknu cirozes, hepatocelulāras karcinomas attīstības risku un nepieciešamību pēc aknu transplantācijas dzīves laikā. Joprojām ir neskaidrība par dažādiem pieejamiem uztura bagātinātājiem, to ieguvumiem un riskiem NATAS pacientiem. Šobrīd nav pieejams neviens apstiprināts uztura bagātinātājs NATAS ārstēšanā vai profilaksē.
Hepatocelulāra karcinoma (HCC) ir viens no līderiem ar vēzi saistītas mirstības gadījumos, taču labā ziņa ir tāda, ka līdz ar laiku attīstās un strauji mainās arī ārstēšanas iespējas. Pēdējos 20 gados veikti vairāki nejaušināti kontrolēti pētījumi, kas veikti ar mērķi uzlabot slimības iznākumu dažādās stadijās. Šā pārskata mērķis bija analizēt šā brīža pierādījumus un identificēt potenciālos faktorus, kas ietekmē atbildreakciju uz izvēlēto terapiju.
Aptaukošanās bērnībā paaugstina risku attīstīties ne–alkohola taukainajai aknu slimībai (NATAS), kuru bieži uzrāda paagstinātas aknu transamināzes, t.sk. AlAT.
Neskatoties uz pieejamām vadlīnijām ASV, kas uzsver nepieciešamību vakcinēties (vai dokumentēt imunitātes faktu) pret A un B hepatītu pacientiem ar hronisku aknu slimību, šie ieteikumi tiek ievēroti nepietiekamā līmenī.
Rakstā demonstrēti divi klīniskie gadījumi: jaunu vīriešu slimības stāsti ar kopīgām un atšķirīgām iezīmēm. Abi atspoguļo šā gadsimta pēdējās desmitgades aktuālo un joprojām maz izpētīto kaitīgā ieraduma problēmu. Nobeigumā diskusija, kas varētu rosināt jautājumus un plašāku pētniecību šajā jomā.
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
Kardiometaboliskie traucējumi ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, un vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem šo slimību riska faktoriem. Datu par normālsvara indivīdiem ar vēdera aptaukošanos un tā saistība ar kardiometaboliskajiem iznākumiem līdz šim ir bijuši ierobežoti.
CIENĪJAMAIS KOLĒĢI! Vēlamies atgādināt visiem, kas vēl nav paspējuši reģistrēties XII Latvijas Gastroenteroloģijas kongresam ar starptautisku dalību! Tā ir iespēja nodrošināt sev vietu starp nozares profesionāļiem, kuri veido mūsu kopējo nākotni. Jūsu dalība kongresā sniegs jaunas zināšanas, idejas un iedvesmu, ko nest atpakaļ savā praksē un komandā.
Zāles, ko cilvēks lietojis pat pirms vairākiem gadiem, joprojām var ietekmēt mikroorganismus, kas dzīvo viņa zarnās, liecina plašs pētījums, ko veikusi Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku komanda.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
