Klīniskā gadījuma aprakstā paciente ar hronisku C vīrushepatītu un akūtu toksisku hepatītu. Rakstā atspoguļota smagas norises akūta hepatīta un progresējošas aknu mazspējas gaita un ārstēšanas iespējas, uzmanību pievēršot medikamentu lietošanas iespējamajām blaknēm, kādas var attīstīties hroniskiem aknu slimniekiem, un varbūtējām sekām.
Zinātnieki nākuši klajā ar iespēju ārstēt ne-alkohola taukaino aknu slimību (NATAS). NATAS skar gandrīz 25% ASV iedzīvotāju, tā visbiežāk attīstās cilvēkiem ar lieko svaru, aptaukošanos, cukura diabētu un paaugstinātu holesterīna līmeni.
Toksiskus aknu bojājumus var izraisīt ne tikai alkohols, toksīni un medikamenti, bet arī uztura bagātinātāji un augu valsts preparāti. Medikamentu inducēts hepatīts ir biežākais iemesls, kāpēc medikamenti tiek izņemti no apgrozības.
Apmēram 170 miljoni cilvēku visā pasaulē ir inficēti ar C hepatīta vīrusu (HCV). Diemžēl 55—85 % gadījumu HCV veiksmīgi izvairās no inficētās personas imūnās atbildes, tādējādi izraisot hronisku infekciju. HCV gaita ir ļoti mainīga, šā neviendabīguma iemesli līdz galam nav skaidri. Tie var būt saistīti gan ar paša vīrusa, gan pacienta, gan vides faktoriem.
Pēc ārsta grāda iegūšanas un iesāktas rezidentūras IEVA TOLMANE no praktiskās medicīnas aizgāja. Bet pēc desmit gadiem — atgriezās, no jauna iestājās rezidentūrā un apguva infektologa un hepatologa specialitāti. Medicīnas doktore, uzņēmējdarbības maģistre, Latvijas Universitātes docente, nodaļas vadītāja Latvijas Infektoloģijas centrā.
Klīniskajā gadījumā aprakstīts pacients ar akūtu toksisku hepatītu: pacienta stāvoklis bija smags, stacionēšanas laikā tas vēl vairāk pasliktinājās. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par ārstu veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem ārstēšanas veidiem.
Aknu ciroze ir gala stadija aknu fibrozei, kad morfoloģiski tiek nojaukta aknu arhitektonika un veidojas reģenerācijas mezgli. Cirozes pacienti ir pakļauti nopietnu, dzīvībai bīstamu komplikāciju riskam, tāpēc saīsinās viņu dzīvildze. Ciroze ir neatgriezeniska patoloģija, dekompensācijas gadījumā vienīgā efektīvā ārstēšanas iespēja ir aknu transplantācija.
Šoreiz nevis viens klīniskais gadījums, bet trīs it kā nesaistīti klīniskie gadījumi, kas tomēr izrādās saistīti, tiem visiem ir viens ierosinātājs — Aspergillus spp. Šie klīniskie gadījumi liek atcerēties par aspergillām rezistentu slimību gadījumā.
No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ir vienīgā, kurā šobrīd C hepatīta ārstēšana netiek kompensēta pilnā apmērā. Ir panākta vienošanās, ka jau augustā Hepatīta biedrība, par veselības aprūpi atbildīgās Saeimas komisijas, Veselības ministrija, kā arī citas kompetentas institūcijas un ārsti - infektologi kopīgi strādās pie plāna C hepatīta pacientu atbalstam.
C vīrushepatīts izplatības un klīniskās norises dēļ kļuvis par vienu no aktuālākajām infekcijas slimībām pasaulē. C hepatīta vīruss izplatās galvenokārt ar asinīm. Patlaban inficēto skaits pasaulē ir aptuveni 170 miljoni, bet Eiropā pārsniedz 9 miljonus. Pēc 2008. gada epidemioloģiskā pētījuma datiem Latvijā ir ap 40 tūkstošiem hroniska C hepatīta pacientu, HCV–RNS (C hepatīta vīrusa RNS) sastopamība Latvijā ir 1,7 procenti.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
