Spānijā veikts pētījums, kur secināts, ka pasīva imunizācija ar nirsevimabu, ilgas darbības monoklonālu antivielu, ievērojami samazina hospitalizāciju skaitu un nepieciešamību pēc intensīvās terapijas aprūpes pediatriskiem pacientiem RSV infekcijas dēļ. Īpaši nozīmīgs efekts ir zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam.
Papildus tam, ka cilvēka papilomas vīruss (HPV) izraisa vairākus vēža veidus, tas, šķiet, būtiski palielina arī sirds slimību un koronārās sirds slimības risku, liecina pētījums, kas tiks prezentēts Amerikas Kardioloģijas koledžas ikgadējā zinātniskajā sesijā (ACC.25).
Meta-analīze, kas apkopojusi 16 novērojumu pētījumus, neatklāja būtisku saistību starp vakcināciju un reimatoīdā artrīta (RA) risku. Īstermiņa novērošanas dati (<1 gads) liecina, ka vakcīnas var pasargāt no RA.
Šķēpi tiek lauzti – vai vieglu gripas simptomu gadījumā pretvīrusu terapija ir lietderīga? Pētnieki Ķīnā ar sistemātiska pārskata un meta-analīzes palīdzību skaidrojuši, kāda ir dažādu pretvīrusa medikamentu efektivitāte vieglas gaitas gripas ārstēšanā.
Pētījums atklāj sarežģītu saistību starp baktērijām gremošanas traktā un smadzeņu veselību.
Zinātnieki ir atklājuši, ka tuberkuloze izjauc glikozes vielmaiņu organismā, tādejādi veicinot cukura diabēta attīstību.
Antipsihotisko līdzekļu lietošana šizofrēnijas vai citu psihotisku traucējumu gadījumā ir saistīta ar paaugstinātu smagas Covid-19 vai citu elpceļu infekciju un ar to saistītas hospitalizācijas risku, liecina jauns retrospektīvs pētījums. Tomēr netika atrasta saistība starp antipsihotisko līdzekļu lietošanu un viegliem infekcijas iznākumiem.
Nopietnas ādas blakusparādības (cADR) ir potenciāli dzīvībai bīstamas zāļu paaugstinātas jutības reakcijas, kas skar ādu un iekšējos orgānus. Ir atzīts, ka antibiotikas var būt šādu reakciju cēlonis, taču nevienā pētījumā nav salīdzināts relatīvais risks dažādās antibiotiku klasēs.
No 20. līdz 24. maijam Austrumu slimnīcā risinājās Eiropas testēšanas nedēļa, kuras ietvaros ikvienam interesentam bija iespēja bez maksas pārbaudīt savu aknu veselību un veikt HIV testu. Apkopojot rezultātus, konstatēts, ka C-hepatīta jeb anti-HCV tests bija pozitīvs 4,5% jeb 12 cilvēkiem no 279 testēto cilvēku kopskaita, HIV tests visiem 278 izmeklētajiem cilvēkiem bija negatīvs, bet aknu blīvuma izmaiņas konstatētas 16% gadījumu jeb 25 cilvēkiem no <em>Fibroscan</em> izmeklējumu veikušajiem 157 cilvēkiem.
Alkoholisms saistīts ar paaugstinātu Staphylococcus aureus bakterēmijas sastopamību un mirstību. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt slimības progresiju, ārstēšanu un prognozi pacientiem ar un bez alkohola atkarības.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
