Ieguvumi un riski intensīvai zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) samazināšanai ar statīniem rekurenta insulta profilaksē nav līdz šim noteikti. Tāpēc tika veikta nejaušināti kontrolētu pētījumu meta–analīze, kur salīdzināta vairāk intensīva vai mazāk intensīva ZBLH līmeņa samazināšanas stratēģija pacientiem ar insultu anamnēzē.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežākā aritmija pieaugušajiem. Tās pašreizējā izplatība ir 2—4 % un nākotnē tikai palielināsies. PM pieckārt palielina risku insulta attīstībai.
Kardioprotektīviem medikamentiem ir būtiska loma sirds aizsardzībā, sevišķi pēc sirdsdarbības traucējumiem, koronāriem notikumiem. Tie stimulē dabiskos adaptīvos mehānismus, novērš audu un sistēmas bojājumus, tādējādi samazinot sirds nelabvēlīgo notikumu risku.
Cilvēka sirds darbojas sinusa ritmā, kas tiek ģenerēts sinoatriālajā (SA) mezglā un fizioloģiski ir galvenais ritma devēja avots sirdī. Ekstrasistoles jeb priekšlaicīgas sirds saraušanās gadījumā impulss no cita mezgla ņem virsroku un rada sirdsdarbību pirms SA mezgla impulsa. Tas var rasties kā priekškambaros, tā arī kambaros, un to novēro gan veseliem pacientiem, gan pacientiem ar dažādām blakusslimībām. [1]
Pacientiem ar augstu lipoproteīnu (a) un augstu koronāro artēriju kalcija rādītāju (CAC) nākamajos 10 gados ir vairāk nekā par 20 % paaugstināts infarkta vai insulta risks, liecina daudzcentru pētījuma rezultāti.
Katrs otrais pacients pārtrauc statīnu lietošanu, samazina devu vai lieto tos neregulāri, jo uzskata, ka holesterīna līmeni pazeminošās zāles izraisa muskuļu sāpes un citas blakusparādības. Tagad jauns pētījums ar vairāk nekā četriem miljoniem pacientu ir parādījis, ka patiesā statīnu nepanesības izplatība visā pasaulē ir no sešiem līdz desmit procentiem.
Padziļināta datu analīze, kas publicēta Nature Medicine, liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir bijis Covid-19, ir paaugstināts kardiovaskulāru komplikāciju risks pirmā mēneša līdz 1 gada laikā pēc inficēšanās, pat starp veseliem cilvēkiem un personām ar vieglu Covid-19 gaitu.
2021. gada Eiropas Urologu asociācijas seksuālās un reproduktīvās veselības vadlīnijās erektilā disfunkcija (ED) definēta kā pastāvīga nespēja nodrošināt un uzturēt dzimumakta veikšanai nepieciešamo erekciju. [1] Slimība skar gandrīz 40 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma un vairāk nekā 50 % pēc 60 gadu vecuma. [2] Šī disfunkcija nopietni ietekmē psihosociālo veselību un izteikti pasliktina dzīves kvalitāti.
Hipertensīva slimība grūtniecības laikā ir saistītas ar kardiovaskulāru slimību nākotnē. Kā viens no skaidrojumiem ir iespējamā subklīniskā sirds disfunkcija jau pirms grūtniecības. Nātrijurētiskie peptīdi ir biomarķieri, ko izmanto, lai noteiktu subklīnisku sirds disfunkciju ārpus grūtniecības.
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.