Šobrīd pieejamā plaušu hipertensijas mērķa terapija uzrādījusi labus efektus, lai uzlabotu plaušu hipertensijas pacientu izdzīvotību. Tomēr, līdz ar mērķa terapijas efektivitāti tikpat svarīga ir agrīna slimības diagnostika. Šajā pētījumā analizēja, kā un vai novēlota plaušu hipertensijas diagnoze saistīta ar klīnisko prognozi.
Austrumu slimnīcas multidisciplinārai mediķu komandai veiksmīgi izdevusies unikāla sirds asinsvadu operācija ar veno-arteriālo ECMO (VA-ECMO) jeb ārpusķermeņa membrānas asins apskābekļošanas metodi, kas pilda arī sirds un asinsvadu atbalsta un uzturēšanas funkciju, veidojot pacientam apstākļus drošai mazinvazīvas kardioloģiskas operācijas veikšanai.
Klīniskās prakses vadlīnijās rekomendēts pacientam pielāgot atbilstīgu manžetes izmēru asinsspiediena mērīšanai. Taču no ikdienas prakses zināms, ka bieži vien tas vai nu nav iespējams, vai netiek darīts. Līdz šim nav pieejami daudz dati par to, kā nepareizs manžetes izmērs ietekmē asinsspiediena rādītāju un cik liela klīniskā nozīme tam ir.
Statīni augstās devās tiek stingri rekomendēti pacienti, kuriem ir ļoti augsts aterosklerotiskas kardiovaskulārās slimības risks. Tomēr, pastāv bažas par nevēlamām augstu devu statīnu blaknēm, kas rezultējas noteiktās kardiovaskulārās profilakses stratēģijas pārkāpumos.
Pētījumā parādīts, ka prenatāli noteikta diagnoze ir saistīta ar agrāku operāciju zīdaiņiem ar iedzimtiem sirds defektiem, kas ir visizplatītākie iedzimtie defekti, kas skar gandrīz 1 % no visiem dzīvi dzimušajiem. Saistība tika pierādīta attiecībā uz kritiskiem defektiem (kad nepieciešama sirds operācija, pirms zīdainis atstāj slimnīcu) un noteiktiem nekritisku defektu veidiem, kas veido aptuveni 75 % no visiem iedzimtajiem sirds defektiem.
Septiņu pētījumu datu analīze, kuros piedalījās vairāk nekā 19 000 pieaugušo ASV, Korejā un Japānā, atklāja skaidru saistību starp sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos un katru dienu patērēto alkoholisko dzērienu skaitu.
Kad mūsu aprūpē nonāk pacients ar sūdzībām, kas saistītas ar paātrinātu sirdsdarbību, vai arī paši esam konstatējuši pacientam paātrinātu sirdsdarbību, ir jānosaka tahikardijas iespējamais cēlonis un jāvienojas par piemērotāko terapiju.
Pētījumā atklāts, ka rezistentas hipertensijas (aRH) izplatība reālajā pasaulē bija zemāka nekā iepriekš ziņots, taču joprojām ir samērā bieži sastopama, tā skar gandrīz 1 no 10 hipertensijas pacientiem.
15. jūnijā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā invazīvie kardiologi, sirds ķirurgi un elektrofiziologi no Latvijas un dažādām Eiropas valstīm, kā arī Japānas, tiekas 4 operāciju zālēs, diskusiju studijā un zinātniskās lekcijās.
Vai miokarda infarkts ir saistīts ar kognitīvās funkcijas traucējumiem īsi pēc akūtā notikuma, vai arī negatīvā ietekme vērojama pēc gadiem? Līdz šim nebija skaidri definēts, cik liela ir miokarda infarkta ietekme uz pacienta kognitīvajām spējām laika gaitā.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
