Statīnu lietošana saistīta ar samazinātu osteoprozes un sekojošu lūzumu risku pacientiem pēc insulta
Osteoproze un sekojoši lūzumi pacientiem pēc insulta paaugstina saslimstības un mirstības risku, kā arī rada sociālekonomisku slogu.
Kardioloģija
Dzīvesveida izmaiņas samazina nepieciešamību pēc asinsspiedienu pazeminošiem medikamentiem
Sievietēm un vīriešiem ar augstu asinsspiedienu, ievērojot dzīvesveida izmaiņas 16 nedēļas, samazinājās nepieciešamība pēc antihipertensīvo medikamentu lietošanas, secināts pētījumā.
Ieguvumi no aspirīna lietošanas primārajā profilaksē nepārsniedz iespējamos draudus pacientiem ar cukura diabētu
Ieguvumi, lietojot aspirīnu vaskulāru notikumu samazināšanai cukura diabēta pacientiem, nepārsniedz paaugstinātas asiņošanas riskus, secināts lielā primārās profilakses pētījumā.
Cik zems ir par zemu? Pētījumā norāda uz nopietniem intensīva asinsspiediena kontroles riskiem
Pētījumā atklāts, ja pacientam ar hipertensiju, kurš lieto medikamentus tās kontrolei, reizēm gadās netipiski zems asinsspiediens – sistoliskais asinsspiediens zem 110 mmHg – tad šim pacientam ir divkāršs lielāks kritienu risks.
Kardiovaskulāro notikumu risks pieaug tikai pie ļoti liela uzņemtā nātrija daudzuma
Paaugstināts insulta vai kardiovaskulāro slimību risks ir novērojams sabiedrībās, kur vidējais nātrija patēriņš pārsniedz 5 g dienā, secināts PURE pētījumā.
Liekais svars jauniešiem var izmainīt sirds struktūru un funkcijas
Liekais svars jauniešiem var būt paaugstināta asinsspiediena un sabiezēta sirds muskuļa cēlonis, kas vēlākos gados rezultējas sirds slimībās, secināts pētījumā.
Ģenētika un dzīvesveids ir savstarpēji papildinoši kardiovaskulārie riska faktori
Slikts ģenētiskais kardiovaskulāra riska profils un neveselīgs dzīvesveids ir savstarpēji papildinoši riska faktori attiecībā uz nākotnes sirds un asinsvadu slimību risku.
Hipertensija var būt demences cēlonis
Pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar augstu asinsspiedienu ir augstāks demences attīstības risks. Pētījumā arī pierādīja, ka magētiskajā rezonansē var atklāt ļoti agrīnus neiroloģiskus bojājumus cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu, pirms vēl ir parādījušies demences simptomi.
Atklāta jauna saistība starp alkoholu, gēniem un sirds mazspēju
Pētnieki ir izpētījuši kļūdainās gēna saukta par titins versijas, šo kļūdaino gēnu nēsā viens no 100 cilvēkiem jeb 600 000 cilvēku Apvienotajā Karalistē.
Klopidogrels un aspirīns akūta išēmiska un augsta riska tranzistoras išēmiskas lēkmes gadījumos
Ja pacientam ir infarkts vieglā formā vai tranzistora išēmiska lēkme (TIL), klopidogrela un aspirīna kombinācija var novērst smagāka insulta attīstību turpmākajās 90 dienās, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The New England Journal of Medicine.
Lasītākais Doctus.lv
Rozācija klīniskajā praksē. Diagnosticēšana un ārstēšana
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Grūtniecība gūžas locītavas patoloģiju gadījumā. Endoprotezēšanas nozīme pirms grūtniecības
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Menopauze. Māksla ieraudzīt, vadīt un pārvaldīt
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Depresija klīniskajā praksē 21. gadsimtā. Atjaunotas klīniskās vadlīnijas un algoritmi
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Nozares
A
- Alergoloģija 55
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 218
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 391
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 215
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 379
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 330
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 603
Ķ
- Ķirurģija 221
L
M
N
- Narkoloģija 47
- Neatliekamā medicīna 35
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 451
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 293
- Otorinolaringoloģija 88
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 251
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 305
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 170
R
S
- Sabiedrības veselība 385
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 110
- Uzturzinātne 115