Dzimstot mazākam kā būtu sagaidāms pēc gestācijas vecuma, pieaug risks kardiovaskulārai mirstībai jaunā vecumā, bet patofizioloģiskie mehānismi šai saistībai vēl nav noskaidroti. Sirds remodelācija un disfunkcija sastopama gan auglim, kas ir mazs savam gestācijas vecumam, gan zīdainim, kas dzimst mazāks kā gaidāms atbilstīgi gestācijas vecumam, taču nav skaidrs, kad un kā šīs izmaiņas saglabājas pieaugušo vecumā.
Omega-3 taukskābju, piemēram, eikozapentaēnskābes (EPA) un dokozaheksaēnskābes (DHA), ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir neskaidra. Pētījuma mērķis bija noteikt omega-3 taukskābju efektivitāti letālos un nefatālos kardiovaskulārajos rezultātos un izpētīt iespējamo EPA un EPA + DHA ārstēšanas efektu mainīgumu.
Cilvēkiem ar aptaukošanos, kas apmeklēja nevērtējošu un personalizētu dzīvesveida modificēšanas programmu, tikai 10 nedēļu laikā uzlabojās sirds un asinsvadu, kā arī psihiskā veselība, liecina pētījums, kas šodien tika prezentēts Eiropas Kardioloģijas biedrības tiešsaistes zinātniskajā kongresā (ESC). Dalībnieki zaudēja svaru un mazinājās arī trauksmes un depresijas simptomi, kā arī uzlabojās fiziskie mērījumi, tai skaitā asinsspiediens.
Katru gadu 450 000 amerikāņu mirst no pēkšņas, letālas sirds slimības, un nedaudz vairāk nekā vienā no desmit gadījumiem cēlonis paliek nenoskaidrots pat pēc autopsijas. Merilendas Universitātes Medicīnas skolas (UMSOM) pētnieki un viņu kolēģi atklāja, ka gandrīz 20 procentiem pacientu ar neizskaidrojamu pēkšņu sirds nāvi - no kuriem lielākā daļa bija jaunāki par 50 gadiem - bija reti sastopami gēnu varianti. Šie varianti, iespējams, palielināja pēkšņas sirds nāves risku. Dažos gadījumos viņu nāvi varēja novērst, ja ārsti būtu zinājuši par viņu ģenētisko noslieci uz sirds slimībām.
Iedzimti sirdskaites ir vienas no biežākajām iedzimtajām patoloģijām un to etioloģija ir ļoti sarežģīta un ne līdz galam izprasta. Lieli kohortas pētījumi, sistemātiski pārskati, kā arī meta–analīzes ziņo par augstāku sirdskaites iespējamību bērnam, kura mammai ir tādi metaboliski traucējumi kā aptaukošanās, diabēts, hipertensija un preeklampsija. Turklāt visiem šiem stāvokļiem iespējama saistība ar insulīna rezistenci vai hiperglikēmiju fonā. Problēma ir tā, ka klīniskajā realitātē šie stāvokļi attīstās vienlaicīgi.
Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju, vairāk vecuma grupā virs 80 gadiem – 12-14% iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt aptuveni 50 000 cilvēku.
Daudziem cilvēkiem ar demenci diagnozes noteikšana prasa ilgu gaidīšanu, bieži vien vairāk nekā 3 gadus, un jaunākiem pacientiem gaidīšanas laiks ir vēl ilgāks. Globāls pārskats, kurā aplūkoti vairāk nekā 30 000 gadījumu, atklāj, ka šo kavēšanos veicina vecums, demences veids un sistēmiskas veselības aprūpes problēmas, piemēram, speciālistu piekļuve un kultūras šķēršļi.
Priekšlaicīga menopauze nav tikai hormonāla problēma, tā daudzām sievietēm ir dziļi emocionāla. Jauns pētījums atklāj, ka gandrīz 30 % sieviešu piedzīvo depresiju, un tā nav tikai hormonu zuduma, bet arī bēdu, identitātes un atbalsta sistēmu problēma.
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Izpētīts, ka senioriem, kam nav kardiovaskulāras slimības, katras papildu 10 vidējas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistītas ar kardiovaskulāro slimību riska samazinājumu. Tiem, kam pāri 80 gadu slieksnim arī viegla fiziskā aktivitāte pastaigu formā nodrošina ievērojamu aizsardzību.
Grūtības aizmigt varētu būt slēptais iemesls, kāpēc pieaugušie ar UDHT pazīmēm bieži jūtas mazāk apmierināti ar dzīvi. Jauns pētījums atklāj saistību starp bezmiegu un samazinātu labsajūtu cilvēkiem ar ADHD simptomiem, kas liecina par apburto loku, kur slikts miegs pasliktina uzmanības un emocionālās problēmas, un otrādi.