Kohorta pētījumā ar 28 024 sievietēm secināja, ka cukura diabēts un insulīna rezistence ir nozīmīgi riska faktori koronārās sirds slimības (KSS) attīstībā.
Sirds ritma traucējumi ir visai bieža parādība. Turklāt par tiem konsultē gan ģimenes ārsti un kardiologi, gan citu specialitāšu ārsti. Pēdējos gados aritmoloģija strauji attīstījusies un praksē ienākušās iedarbīgas aritmiju ārstēšanas metodes, piemēram, ablācijas procedūra ar katetru un sarežģītas implantējamas sistēmas.
Latvijas Kardiologu biedrība un pacientu biedrība ParSirdi.lv Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā bija sapulcinājusi vairāk nekā 50 bioloģijas un veselības mācības skolotāju, kas noklausījās kardiologu lekcijas.
Stabila stenokardija ir bieža slimība, no kuras cieš 10-15% sieviešu un 10-20% vīriešu vecumā no 65 līdz 74 gadiem, proti, apmēram 20 000-40 000 pacientu no miljona iedzīvotāju lielākajā daļā Eiropas valstu. Tā kā ģimenes ārsta praksē var būt daudz pacientu ar stenokardiju, sniedzam ieskatu jaunākajos pētījumos par stenokardijas ārstēšanu un pārvaldību.
Pirmā veiksmīgā plaušu transplantācija pasaulē tika veikta 1981. gadā ASV, kad Stenforda Universitātes ārsts Bruce Reitz veica sirds-plaušu transplantāciju sievietei ar idiopātisku pulmonālu hipertensiju. Toronto 1983. gadā notika pirmā sekmīgā vienpusējā plaušu transplantācija, bet 1986. gadā - pirmā abpusējā plaušu transplantācija.
Hipertensija ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām ambulatorās aprūpes ārstu praksē. Augsts asinsspiediens ir neatkarīgs riska faktors nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem (insults, miokarda infarkts, pēkšņa nāve u.c.). Tas attiecas uz visu vecumu un abu dzimumu indivīdiem, līdz ar to pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu ir ļoti būtiski.
Sen ir zināms, ka statīni pazemina holesterīnu un nesen tika atklāts, ka tie samazina arī dziļo vēnu trombozes risku veseliem, ne ķirurģiskiem pacientiem. Tikko ikgadējā Amerikas Ortopēdu ķirurgu akadēmijas kongresā tika prezentēts, ka statīni, ja tos lieto kopā ar konvenciālo antitrombotisko terapiju, samazina venozu trombembolisku notikumu risku pēc pilnīgas locītavas aizvietošanas operācijas.
Metāla stenta implantācija aterosklerotiski sašaurinātā asinsvada segmentā kopā ar modernu farmakoloģisku terapiju ir koronāro artēriju slimības mūsdienīgas ārstēšanas pamats. Vācu kardiologs Andreas Gruentzig 1977. gada septembrī pirmo reizi veica koronāro balonangioplastiju, kas bija revolucionārs notikums: koronārā revaskularizācija cilvēkam pirmo reizi tika veikta bez ķirurģiskas operācijas un mākslīgās asinsrites.
Kardiovaskulārā slimība (KVS) asinsvadu sieniņas aterosklerozes un trombozes dēļ ir iemesls priekšlaicīgai saslimstībai un nāvei. KVS iemesli ir daudzfaktoru. Risku nosaka gan modificējami (smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, mazkustīgums, nepareizs uzturs, cukura diabēts, lieks svars, dislipidēmija), gan nemodificējami (vecums, dzimums) riska faktori.
Sirds mazspēja (SM) ir patofizioloģisks stāvoklis, kad sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds nespēju sūknēt asinis audu metabolisma vajadzībām. Tā skar apmēram 2% iedzīvotāju, un tās izplatība pieaug līdz ar iedzīvotāju vecumu (no aptuveni 1% 40 gadus vecu iedzīvotāju populācijā līdz 10% iedzīvotāju grupā pēc 75 gadu vecuma). Sirds mazspēja ir visbiežākais hospitalizācijas iemesls pacientiem pēc 65 gadu vecuma. [1]
Sistemātiskā pārskatā identificēja tinea pedis (atlēta pēdas) sastopamības biežumu bērniem diapazonā no 0,03 % līdz 15,6 %, ar būtiskām demogrāfiskām un ģeogrāfiskām variācijām. Galvenie slimības izraisītāji bija dermatofīti, īpaši Trichophyton rubrum.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
