“Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās,” — Imanta Ziedoņa teiktais mūsdienu milzīgās informācijas laikmetā iemanto jaunus apmērus. It sevišķi tad, kad apkārt tik daudzi māca dzīvot, strādāt, mācīties un mīlēt. Nevēlos pievienoties dzīves mentoru pulkam, varu tikai padalīties, kas ir mana taisnība.
Osteoproze un sekojoši lūzumi pacientiem pēc insulta paaugstina saslimstības un mirstības risku, kā arī rada sociālekonomisku slogu.
Sievietēm un vīriešiem ar augstu asinsspiedienu, ievērojot dzīvesveida izmaiņas 16 nedēļas, samazinājās nepieciešamība pēc antihipertensīvo medikamentu lietošanas, secināts pētījumā.
Mitrāla regurgitācija (MR) ir visbiežākā vārstuļu patoloģija. Lielāko daļu gadījumu (63 %) veido funkcionāla jeb sekundāra MR (FMR). [1] FMR gadījumā vārstuļu lapiņas un hordas ir strukturāli normālas. Plašās sastopamības un specifiskās izvērtēšanas dēļ FMR nozīmību mēdz novērtēt nepietiekami. [3]
Ieguvumi, lietojot aspirīnu vaskulāru notikumu samazināšanai cukura diabēta pacientiem, nepārsniedz paaugstinātas asiņošanas riskus, secināts lielā primārās profilakses pētījumā.
Pētījumā atklāts, ja pacientam ar hipertensiju, kurš lieto medikamentus tās kontrolei, reizēm gadās netipiski zems asinsspiediens – sistoliskais asinsspiediens zem 110 mmHg – tad šim pacientam ir divkāršs lielāks kritienu risks.
Paaugstināts insulta vai kardiovaskulāro slimību risks ir novērojams sabiedrībās, kur vidējais nātrija patēriņš pārsniedz 5 g dienā, secināts PURE pētījumā.
Šodien visi zina par renīna—angiotensīna—aldosterona sistēmu, kas ir ne tikai vadošā endokrīnā asinsspiediena regulācijas sistēma, bet iesaistās dažādos visa organisma procesos, samazinot fibrozi, iekaisumu utt. Sistēmas izpēte sākās 1898. gadā, kad atklāja renīnu; aldosteronu atklāja 1942. gadā.
Liekais svars jauniešiem var būt paaugstināta asinsspiediena un sabiezēta sirds muskuļa cēlonis, kas vēlākos gados rezultējas sirds slimībās, secināts pētījumā.
Slikts ģenētiskais kardiovaskulāra riska profils un neveselīgs dzīvesveids ir savstarpēji papildinoši riska faktori attiecībā uz nākotnes sirds un asinsvadu slimību risku.
Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.
Universitāšu reitings QS World University Rankings ir viens no pasaules ietekmīgākajiem un visplašāk pazīstamajiem universitāšu reitingiem, kurā šogad izvērtētas 8808 augstskolas. Reitingā iekļautas 1504 augstskolas no 106 valstīm.
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
