Angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošana, lai samazinātu asinsspiedienu, saistīta ar 14 % augstāku plaušu vēža attīstības risku, salīdzinot ar hipertensijas terapiju ar angiotensīna receptoru blokatoriem.
Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta grūti atklājama diagnoze, kas praksē nav sastopama bieži. Simptomi ir nespecifiski un spilgti izpaužas tikai slimības vēlākajās stadijās, tāpēc ārstēšana var būt arī novēlota.
XXI gadsimta vadlīniju un instrukciju medicīnu, sauktu arī par pavārgrāmatu medicīnu, radīja labs nodoms — lai izvairītos no kaitēšanas pacientam. Taču tā nes līdzi arī jautājumus par ārsta radošumu, intuīciju, “vidējiem pacientiem” iepretī pacienta individuālām īpatnībām, arī par farmācijas industrijas un administratoru spiedienu.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežākā aritmija pasaulē: 2010. gadā ar šo aritmiju slimoja 21 miljons vīriešu un 13 miljoni sieviešu. Lielāka ĀF sastopamība un izplatība ir attīstītajās valstīs. [1; 2]
Gados veciem cilvēkiem ar ātriju fibrilāciju (AF) novēro ātrāku kognitīvo funkciju pasliktināšanos un paaugstinātu demences risku, salīdzinot ar līdzīga vecuma cilvēkiem bez AF. Jaunā pētījumā secināts, ka antikoagulantu lietošana mazina šo risku.
Šā gada martā publicējām Dr. Milānas Sorokinas pārskatu par izmaiņām ACC/AHA hipertensijas pārvaldības vadlīnijās, kas dienasgaismu ieraudzīja 2017. gada nogalē. Beidzot esam sagaidījuši arī Eiropas vārdu šīs globālās problēmas situācijā — 2018. gada vasara noslēgusies ar jaunumiem hipertensijas laukā.
“Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās,” — Imanta Ziedoņa teiktais mūsdienu milzīgās informācijas laikmetā iemanto jaunus apmērus. It sevišķi tad, kad apkārt tik daudzi māca dzīvot, strādāt, mācīties un mīlēt. Nevēlos pievienoties dzīves mentoru pulkam, varu tikai padalīties, kas ir mana taisnība.
Osteoproze un sekojoši lūzumi pacientiem pēc insulta paaugstina saslimstības un mirstības risku, kā arī rada sociālekonomisku slogu.
Sievietēm un vīriešiem ar augstu asinsspiedienu, ievērojot dzīvesveida izmaiņas 16 nedēļas, samazinājās nepieciešamība pēc antihipertensīvo medikamentu lietošanas, secināts pētījumā.
Mitrāla regurgitācija (MR) ir visbiežākā vārstuļu patoloģija. Lielāko daļu gadījumu (63 %) veido funkcionāla jeb sekundāra MR (FMR). [1] FMR gadījumā vārstuļu lapiņas un hordas ir strukturāli normālas. Plašās sastopamības un specifiskās izvērtēšanas dēļ FMR nozīmību mēdz novērtēt nepietiekami. [3]
Anorexia nervosa un bulimia nervosa ir nopietni ēšanas traucējumi, kuru attīstība saistīta gan ar ģenētiskiem, gan vides riska faktoriem, kā arī ar medicīniskām, psiholoģiskām un sociālām sekām. Šie ēšanas traucējumi biežāk skar pusaudžus un jaunus pieaugušos un lielākoties ir hroniskas vai recidivējošas gaitas. Pētījuma autoru mērķis bija aprēķināt pasaules, reģionālo un nacionālo anoreksijas un bulīmijas prevalenci, kā arī ar anoreksiju saistītos mirstības rādītājus no 1990.-2023.gadam, kā arī izteikt prognozes slimību slogam tuvā nākotnē.
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.
Delīrijs ir akūts apjukuma stāvoklis, kam raksturīgi uzmanības traucējumi. Tas bieži rodas hospitalizācijas laikā un ir saistīts ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem. Tomēr delīrija saistība ar ilgtermiņa kognitīvo funkciju pārmaiņām līdz šim nav pilnībā izpētīta.
III fāzes pētījumā konstatēts, ka ruksolitiniba krēma lietošana pēc vajadzības 44 nedēļu garumā bērniem vecumā no 2 līdz 11 gadiem ar vieglu vai vidēji smagu atopisko dermatītu (AD) bija labi panesama un ļāva saglabāt slimības kontroli. Jauni drošuma signāli netika konstatēti.
