Bradikardijas (<50 x/min) gadījumā pacientiem var būt grūtības koncentrēties, ģībšana, elpas trūkums vai sāpes krūtīs tāpēc, ka nav pietiekama skābekļa piegāde dzīvībai svarīgiem orgāniem.
Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.
Paaugstināts asinsspiediens var ilgstoši radīt izmaiņas ķermenī, pirms parādās pirmās slimības pazīmes. Daudziem pacientiem simptomi neizpaužas pat tad, ja asinsspiediena līmenis ir bīstami augsts. Ja to nekontrolē, tas pēkšņi var padarīt pacientu par invalīdu ar sliktu dzīves kvalitāti vai viss var beigties fatāli.
Kardiomiopātiju gadījumā sirds muskulis ir funkcionāli vai strukturāli izmainīts. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir miokarda slimība, ko raksturo neizskaidrojama kreisā kambara hipertrofija. To konstatē pacientiem bez miokarda pārslodzes ar spiedienu vai vārstuļu kaiti.
Paaugstināts asinsspiediens, svara korekcijas problēmas, kaitīgie ieradumi un pacienta līdzestības trūkums — šīs ir problēmas, ar kurām kardiologs un ģimenes ārsts cīnās visnotaļ bieži. Varbūt šķiet, ka nav vērts runāt par sirds—asinsvadu veselības jautājumiem — viss ir zināms un simtiem reižu pārrunāts.
Pagājušā gadsimta 90-os gados, līdz ar mūsu valsts sākumu pētniekiem medicīnas jomā nācās nopietni pievērsties apzīmējuma "medicīnas ētika" saturam, jo padomju laikā, piemēram, pētījumu ētisko aspektu būtiskākajai sastāvdaļai – pacienta informēšanai un viņa piekrišanai pētījumam netika pievērsta pienācīga uzmanība.
Sievietes, kurām grūtniecības laikā attīstās komplikācijas, ir paaugstināts risks dzīves laikā attīstīties kardiovaskulārām slimībām, kā arī to izraisītas nāves.
Rezistentas hipertensijas gadījumā nav "ideālās" ārstēšanas. Veikts pētījums, lai noskaidrotu, vai ir patiesa hipotēze, ka rezistentas hipertensijas pamatā visbiežāk ir palielināta sāļu aizture organismā un tāpēc spironolaktons ir pārāks pār citiem ne-diurētiskiem medikamentiem, ko pievienot terapijā.
Paaugstināts asinsspiediens ir riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai, tomēr dažkārt optimālu tā līmeni noregulēt ir teju neiespējami un nepieciešams kolēģa padoms. Rakstā esam apkopojuši ģimenes ārstu sagatavotus klīniskos gadījumus, kurus risināt palīdz kardiologi un ginekologs.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā 6.septembrī veikta Latvijā pirmā sirds transplantācijas operācija 10 gadus vecam bērnam.
Mūsdienās veselības aprūpē aizvien vairāk tiek akcentēta pacienta garīgā dimensija, kas būtiski ietekmē viņa motivāciju, līdzestību terapijai un dzīves kvalitāti. Raksts aplūko kapelāna — garīgās aprūpes speciālista — lomu Latvijas slimnīcās, pamatojoties uz autores 2025. gadā veikto empīrisko pētījumu, kurā tika intervēti kapelāni dažādās Latvijas ārstniecības iestādēs.
Pētījumā Japānā konstatēts – atvērta kakta glaukoma saistīta ar nelielu, taču statistiski nozīmīgu agrīnas Alcheimera demences risku pieaugušajiem pusmūžā, īpaši vīriešiem.
Cilvēkiem ar šķielēšanu, tuvredzību, ambliopiju un citām biežām acu slimībām ir par 40 % lielāks risks saslimt ar uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD/ADD) nekā personām bez redzes traucējumiem.
Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]