Senioru vidū pieaug ekzēmas gadījumu skaits, bet tajā pašā laikā ir maz zināms par ādas reakcijas patofizioloģiskajiem procesiem un labāko ārstēšanas taktiku. Preliminārie dati uzrāda, ka medikamenti, īpaši antihipertensīvie, varētu būt iemesls ekzematozam dermatītam senioru populācijā, tomēr ir ierobežots skaits pētījumu, kas šo saikni varētu apstiprināt.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 25 000 sākotnēji veselu ASV sieviešu un kuras novēroja 25 gadus, pētnieki atklāja, ka dalībniecēm, kuras ievēroja Vidusjūras reģiona diētu, bija līdz pat 23 % mazāks mirstības risks no jebkādiem cēloņiem; tā labvēlīgi ietekmēja arī vēža izraisīto mirstību un mirstību no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) un aptaukošanās ir līdzpastāvošas problēmas ar pieaugošu izplatību sabiedrībā. Aptaukošanās ir saistīta ar neveiksmīgu kardioversiju PM gadījumā, kad tiek izmantots standarta vienkāršais (single) komplekts ar defibrilatora elektrodiem – pat pie augstām izlādēm. Šajā pētījumā salīdzināta efektivitāte un drošums divkāršai tiešas strāvas kardioversijai (dual direct-current cardioversion [DCCV]), izmantojot divus elektrodu komplektus.
Jauns, spēcīgs MI (mākslīgā intelekta) rīks var paredzēt prognozēt sirds mazspējas iznākumus konkrētiem pacientiem, palīdzot ārstiem uzlabot sniegtās aprūpes kvalitāti.
Kā viena no nozīmīgām primārās profilakses stratēģijām ir identificēt indivīdus ar augsta riska aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt rutīnā pieejamu kardiovaskulāru biomarķieru prognostisko vērtību, tos pievienojot jau zināmajiem riska faktoriem.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IBD) ir lielāks miokardīta, īpaši smaga miokardīta, risks nekā iedzīvotājiem bez IBD pat 20 gadus pēc diagnozes noteikšanas, lai gan absolūtais risks ir zems.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā pagājušās nedēļas nogalē norisinājās starptautiska konference "HOCM Rīga 2024", veltīta hipertrofiskās kardiomiopātijas (HOCM) pacientu ārstēšanai. Šī pasākuma mērķis bija apgūt unikālu ķirurģiskās ārstniecības metodi, kura ir pieejama tikai dažās Eiropas sirds ķirurģijas klīnikās.
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Laikā no 2025. gada 3. līdz 9. novembrim Zāļu valsts aģentūra jau desmito reizi kopā ar vairāk nekā 130 organizācijām visā pasaulē piedalās starptautiskajā kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek).
Kardiometaboliskie traucējumi ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, un vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem šo slimību riska faktoriem. Datu par normālsvara indivīdiem ar vēdera aptaukošanos un tā saistība ar kardiometaboliskajiem iznākumiem līdz šim ir bijuši ierobežoti.
Starp 15–34 gadus veciem indivīdiem ar jaunatklātu 1. tipa cukura diabētu (T1D) plazmas urīnskābes līmenis bija būtiski augstāks tiem, kuriem vēlāk attīstījās ar diabētu saistītas komplikācijas, un tas neatkarīgi korelēja ar turpmāku makrovaskulāro un mikrovaskulāro slimību risku. Tādēļ urīnskābes noteikšana diagnozes brīdī varētu palīdzēt identificēt augsta riska personas, kurām varētu būt ieguvums no intensīvākas primārās profilakses.
