Ņemot vērā minerālkortikoīdu receptoru antagonistu iedarbību uz nierēm, svarīgi izvērtēt šo medikamentu efektivitāti un drošumu gadījumos, kad tie lietoti kopā ar citiem diurētiķiem. Šajā pētījumā noskaidrota gan finerenona panesība un efektivitāte lietojot kopā ar diurētiķiem, gan analizēts, vai finerenons samazina vajadzību pēc citiem diurētiķiem sirds mazspējas pacientiem ar viegli samazinātu vai saglabātu izsviedes frakciju (HFmrEF/HFpEF).
Antitrombotiskā terapija, t.i. antiagreganti un antikoagulanti, ir vadlīnijās rekomendēta standartaprūpe pacientiem ar diagnosticētu koronāro artēriju slimību. Šajā sistemātiskajā pārskatā un meta-analīzē vērtētas ar dzimumu saistītās atšķirības antitrombotiskai terapijai pacientiem ar diagnosticētu koronāro artēriju slimību.
Personām ar lieko svaru vai aptaukošanos ir lielāks priekškambaru mirdzaritmijas (AF) attīstības risks nekā tiem, kuru svars ir normas robežās. Gandrīz ceturtdaļu no paaugstinātā riska, ko izraisa aptaukošanās, veido blakus slimības, savukārt atlikušais risks ir tieši saistīts ar aptaukošanos.
Izpētīts, ka senioriem, kam nav kardiovaskulāras slimības, katras papildu 10 vidējas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistītas ar kardiovaskulāro slimību riska samazinājumu. Tiem, kam pāri 80 gadu slieksnim arī viegla fiziskā aktivitāte pastaigu formā nodrošina ievērojamu aizsardzību.
Miega paradumiem vidējā vecumā var būt lielāka nozīme, nekā iepriekš domāts. Plašs pētījums atklāj, ka slikts miegs, kopā ar paaugstinātu asinsspiedienu un nikotīna lietošanu, būtiski palielina sirds slimību risku sievietēm menopauzē, taču tikai 1 no 5 sievietēm iegūst labu kopējo sirds veselības novērtējumu.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2CD) un perifēro artēriju slimību vai diabētiskām pēdas čūlām, kuri uzsāka ārstēšanu ar semaglutīdu, nevis citiem glikozes līmeni pazeminošiem medikamentiem, bija būtiski samazināts risks kombinētam iznākumam – perifērajai perkutānajai transluminālajai angioplastijai vai kritiskai ekstremitāšu išēmijai, kā arī mazāka iespēja nepieciešamībai pēc apakšējo ekstremitāšu amputācijas.
Kafija varētu ne tikai papildināt rīta rutīnu, bet arī pagarināt dzīvi. Plaša mēroga Taftsas Universitātes pētījums liecina, ka vienas līdz trīs tases kofeīnu saturošas kafijas izdzeršana dienā ir saistīta ar zemāku kopējo mirstību, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāņem vērā, ka ieguvumi samazinās, ja cukura un piesātināto tauku, piemēram, krējuma, pievienošana ir pārāk liela.
Pacientiem ar hronisku stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), apvienojot intensīvas dzīvesveida izmaiņas un mērķtiecīgu medicīnisko terapiju, tika novēroti uzlabojumi riska faktoru rādītājos un labāki klīniskie rezultāti.
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības laikā bija hipertensija, cukura diabēts vai aptaukošanās, sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena rādītāji bija attiecīgi par 4,88 un 1,90 procentu punktiem augstāki nekā bērniem, kuru mātēm nebija šo saslimšanu.
Pacienti ar neārstētu vai nekontrolētu hipertensiju, kuri uzsāka antihipertensīvo monoterapiju pirmajā mēnesī pēc diagnozes noteikšanas, biežāk sasniedza asinsspiediena (AS) kontroli pēc 6 mēnešiem nekā tie, kuri uzsāka ārstēšanu vēlāk. Lai arī šī AS kontrole saglabājās 30 mēnešus, vairāk nekā 30 % pacientu pēc trim gadiem hipertensija joprojām nebija kontrolēta.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Pētnieki veikuši šķērsgriezuma kohortas analīzi pacientiem, kam veikta redzes rehabilitācija, lai noskaidrotu, vai dzirdes traucējumi var bremzēt klīniski nozīmīgu funkcionālu uzlabojumu attīstību rehabilitācijas laikā.
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
