Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Jauns populācijas pētījums par vīriešiem, kas vecāki par 45 gadiem, norāda, ka insulīna rezistence var būt nozīmīgs riska faktors visbiežāk sastopamās sirds vārstuļu slimības pasaulē – aortas stenozes (AS) – attīstībai.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem, bieži lietoti kardiovaskulārie medikamenti ir saistīti ar zemāku demences risku vecumdienās.
Pacienti ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kuriem ir paasinājumi, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija, ir jāuzrauga, vai nerodas arī ātriju fibrilācija (AF), secināts pētījumā.
Kaut arī pārliecinošu ziņojumu vēl iztrūkst, līdz šim apkopotā informācija norāda uz aptaukošanās nelabvēlīgo ietekmi uz kardiomiopātiju attīstības risku. Šajā pētījumā analizētā aptaukošanās saistība ar hipertrofisku un dilatācijas kardiomiopātiju un iespējamo dzimuma ietekmi procesa attīstībā.
Radiofrekvences renāla denervācija (RF RDN) pazemina asinsspiedienu pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju. RDN ietekme uz nieru funkciju, kā arī metodes drošums un efektivitāte tiek pētīta. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt ainsspiedienu un nieru funkciju pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kam veikta RDN.
Prognoze pēc akūta miokarda infarkta, kas komplicējies ar kardiogēnu šoku (AMI–KŠ) saglabājas drūma. Lai varētu pieņemt adekvātus ārstēšanas lēmumus atbilstīgi situācijai, nepieciešama savlaicīga riska stratifikācija. Šā brīža esošie kardiogēna šoka kalkulatori lielākoties nav pieejami ikdienas praksē, jo ne vienmēr būs zināma informācija par koronāro plūsmu pēc revaskularizācijas, noteikts cistatīna C vai IL-6 līmenis, vai arī aprēķini nebūs pielāgoti pacientiem ar AMI–KŠ.
Regulāra mērena kafijas un kofeīna daudzuma lietošana var nodrošināt aizsargājošu efektu pret vairāku kardiometabolisku slimību attīstību, tostarp 2. tipa cukura diabētu, koronāro sirds slimību un insultu.
Daļai lasītāju varētu būt jautājums, kāpēc vipār ir nepieciešami jauni medikamentihipertensijas pārvaldībā? To ir daudz un kombinācijas dažādas! Tomēr jāatzīmē, ka vispārējā hipertensijas izplatība pasaulē turpina pieaugt. Un liela daļa indivīdu nav diagnosticēti, un arī tad, kad ārstēti, nav sasnieguši optimālu slimības kontroli – tāpēc ir vieta uzlabojumiem.
Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.
Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Cilvēka metapneimovīruss (HMPV) ir plaši izplatīts elpceļu patogēns, tomēr trūkst visaptverošu datu par smagu klīnisko iznākumu biežumu dažādās populācijās. Šajā pētījumā apkopoti dati par smagu klīnisko iznākumu īpatsvaru cilvēkiem ar laboratoriski apstiprinātu HMPV infekciju.
