Kardiomiopātiju gadījumā sirds muskulis ir funkcionāli vai strukturāli izmainīts. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir miokarda slimība, ko raksturo neizskaidrojama kreisā kambara hipertrofija. To konstatē pacientiem bez miokarda pārslodzes ar spiedienu vai vārstuļu kaiti.
Paaugstināts asinsspiediens, svara korekcijas problēmas, kaitīgie ieradumi un pacienta līdzestības trūkums — šīs ir problēmas, ar kurām kardiologs un ģimenes ārsts cīnās visnotaļ bieži. Varbūt šķiet, ka nav vērts runāt par sirds—asinsvadu veselības jautājumiem — viss ir zināms un simtiem reižu pārrunāts.
Paaugstināts asinsspiediens ir riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai, tomēr dažkārt optimālu tā līmeni noregulēt ir teju neiespējami un nepieciešams kolēģa padoms. Rakstā esam apkopojuši ģimenes ārstu sagatavotus klīniskos gadījumus, kurus risināt palīdz kardiologi un ginekologs.
Akūts koronārs sindroms (AKS) ir dzīvībai bīstama aterosklerozes komplikācija, kas izpaužas pēkšņi, nozīmīgi samazinoties asins plūsmai aterosklerotiskās pangas plīsuma vai erozijas dēļ, kam seko asinsvada tromboze un ko pavada vazospazma.
Šajā rakstā apkopoti rezultāti no Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta četru gadu retrospektīva pētījuma, kura mērķis bija analizēt izteiktas hiperholesterinēmijas biežumu, iespējamos iemeslus un tās saistību ar kardiovaskulārām slimībām (KVS) un KVS riska faktoriem hospitalizētiem pacientiem.
Līdz ar iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma palielināšanos un sirds slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanos visā pasaulē arvien pieaug sirds mazspējas (SM) pacientu skaits. Eiropā ik gadu sirds mazspēja tiek diagnosticēta 3,6 miljoniem cilvēku. [1] Tās izplatība pieaug līdz ar vecumu. Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus.
Statīni, 3–hidroksi–3–metilglutaril–koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitori, šobrīd ir visplašāk lietotie medikamenti hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Šie medikamenti, inhibējot HMG–CoA reduktāzi, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni pazemina efektīvāk par citiem holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem.
Raksta mērķis ir pievērst uzmanību hipertensijas pacientu “vadīšanai”, jo paaugstināts asinsspiediens ir lielais riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai. Katrs pacients atšķiras gan pēc anamnēzes, gan rakstura, gan vielmaiņas tipa, gan dzīvesveida.
2014. gada septembrī klajā nākušas jaunas Eiropas Kardiologu biedrības revaskularizācijas vadlīnijas. Iepriekšējās revaskularizācijas vadlīnijas tika izstrādātas 2010. gadā. Kas četros gados mainījies? Apkopojošu viedokli lūdzām invazīvajam kardiologam un sirds ķirurgam.
Duālā antiagregantu terapija ar aspirīnu un klopidogrelu jau vairāk nekā desmit gadu bijusi akūta koronāra sindroma (AKS) ārstēšanas stūrakmens. Tomēr no 2012. gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas pacientiem ar AKS rekomendē klopidogrela vietā izmantot jaunos P2Y12 receptoru blokatorus — tikagreloru vai prasugrelu.
MĀRCIS GEDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, Latvijas Flebologu biedrības prezidents, darbu veic ar sportisku azartu un atzīst, ka savu nebūt ne vieglo ķirurga profesiju tāpat kā sportu patiesi izbauda. Arī viņa sportiskie hobiji ir tādi, kas trenē garīgo un fizisko izturību, un tad arī garās operācijas vairs nešķiet tik garas.
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?
Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.