PVO dati liecina, ka pasaulē apmēram 40 % pieaugušo cieš no paaugstināta asinsspiediena, [21] tā sastopamība pieaug proporcionāli vecumam, tāpēc sagaidāms, ka arteriālā hipertensija (AH) nebūs pacienta vienīgā kaite.
Eiropas Kardiologu biedrība (ESC) ikgadējā kongresā septembra sākumā ik gadu prezentē jaunas vadlīnijas konkrētām slimību grupām. Šogad piecas, starp tām — 2015. gada ESC vadlīnijas plaušu hipertensijas diagnostikā un ārstēšanā. Iepriekšējās (izdotas 2008. gadā) vairs neapkopoja mūsdienīgus šīs slimības ārstēšanas aspektus.
2015. gadā klajā nākušas jaunās Eiropas Kardiologu biedrības perikarda slimību vadlīnijas (ESC Guidelines for the diagnosis and management of pericardial diseases), tajās bez rekomendācijām diagnostikai ietvertas arī rekomendācijas perikarda slimību klasifikācijai, ārstēšanai un pacientu riska izvērtēšanai.
Koronārās asinsrites traucējumi un/vai metabolisma traucējumi ir galvenie koronārās sirds slimības (KSS), sirds mazspējas, sirds ritma traucējumu cēloņi. Lai pasargātu sirdi no šīm slimībām vai palīdzētu tai slimības gaitā, izmanto dažādu farmakoloģisko grupu medikamentus, ko nosacīti mēdz dēvēt par kardioprotektoriem.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) — medikamentu grupa, kas neizbēgami ienākusi mūsu dzīvē gan reklāmu ietekmē, gan arī tāpēc, ka pašsaprotama un ikdienišķa ir cilvēka vēlme atbrīvoties no sāpēm, lai kāds būtu to iemesls. Ko gan mēs vēl nezinām par šo plaši izmantoto medikamentu grupu?! Rakstā centīšos uz šo jautājumu atbildēt.
Pacienti bieži jautā: “Kādam īsti būtu jābūt normālam sirds ritmam?” To vaicā pacienti, kam sirdsdarbības frekvence visu mūžu ir 50 ×/min., tā vaicā pacienti, kam sirds ritms diendienā ir 100 ×/min. Ja cilvēkam ritms visu mūžu bijis 50 ×/min. vai 100 ×/min., tad viņš to nejutīs kā diskomfortu.
Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.
Paaugstināts asinsspiediens var ilgstoši radīt izmaiņas ķermenī, pirms parādās pirmās slimības pazīmes. Daudziem pacientiem simptomi neizpaužas pat tad, ja asinsspiediena līmenis ir bīstami augsts. Ja to nekontrolē, tas pēkšņi var padarīt pacientu par invalīdu ar sliktu dzīves kvalitāti vai viss var beigties fatāli.
Kardiomiopātiju gadījumā sirds muskulis ir funkcionāli vai strukturāli izmainīts. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir miokarda slimība, ko raksturo neizskaidrojama kreisā kambara hipertrofija. To konstatē pacientiem bez miokarda pārslodzes ar spiedienu vai vārstuļu kaiti.
Paaugstināts asinsspiediens, svara korekcijas problēmas, kaitīgie ieradumi un pacienta līdzestības trūkums — šīs ir problēmas, ar kurām kardiologs un ģimenes ārsts cīnās visnotaļ bieži. Varbūt šķiet, ka nav vērts runāt par sirds—asinsvadu veselības jautājumiem — viss ir zināms un simtiem reižu pārrunāts.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Primārās galvassāpes bija saistītas ar 38 % paaugstinātu depresijas risku gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt saspringuma tipa galvassāpes (TTH) bija būtiski saistītas ar paaugstinātu pašnāvības risku — taču tikai vīriešiem —, liecina jauns retrospektīvs kohortas pētījums.
