Reibonis ir viens no neviendabīgākajiem traucējumiem, tas pavada aptuveni 100 saslimšanu un baida pacientu, rada apmulsuma, nepilnvērtību, trauksmi par nespēju kontrolēt situāciju, nozīmīgi mazina darbaspējas. Nepieciešams laiks un zināšanas, lai atšķirtu, vai pacients apraksta reiboni, veģetatīvu traucējumu izraisītas sajūtas vai kādus citus traucējumus. Reibonis ir subjektīvi nepatīkama, traucējoša sajūta un nepareiza apkārtnes uztvere. Tā ir mānīga, iluzora telpas vai paša ķermeņa kustība. Šajā rakstā trīs eksperti dalās pieredzē par šo traucējumu.
Joprojām sabiedrībā valda uzskats par kardiovaskulārajām saslimšanām kā “vīriešu slimībām”, tāpēc sievietēm šī problēma nebūtu starp primārajām. Diemžēl šis uzskats ir maldīgs, ko apstiprina statistiskie dati. Izrādās, ka tieši koronārā sirds slimība (KSS) ir galvenais sieviešu nāves iemesls. Vienai no astoņām sievietēm vecumā no 45 līdz 54 gadiem ir KSS, bet vecumā pēc 65 gadiem šī attiecība mainās uz negatīvo pusi – KSS konstatē vienai sievietei no trim.
Rezistenta hipertensija ir bieži sastopama klīniskā problēma gan ģimenes ārstu, gan speciālistu praksē. Lai gan precīza rezistentās hipertensijas izplatība nav zināma, klīniskie pētījumi apliecina, ka tā nav reta saslimšana. Tiek prognozēts, ka saslimstība ar rezistentu hipertensiju pieaugs. Rezistentas hipertensijas prognozes nav zināmas, bet kardiovaskulārā riska līmenis neapšaubāmi paaugstinās, ja pacientam ir ilgstoša, smaga, komplicēta hipertensija kombinācijā ar vairākiem citiem kardiovaskulārajiem riska faktoriem, piemēram, aptaukošanos, miega apnoju, cukura diabētu un hronisku nieru slimību.
Stabila slodzes stenokardija ir viena no hroniskas koronārās sirds slimības formām, kuras profilakse un ārstēšana joprojām ir ļoti svarīga. Galvenais ārstēšanas mērķis ir aizkavēt slimības attīstību, novērst draudošu miokarda infarktu un pēkšņu koronāru nāvi. Šajā rakstā – ieskats jaunākajās diagnostikas atziņās par stabilu slodzes stenokardiju un tās ārstēšanas principos.
Ātriju mirgošana ir visizplatītākā no visām sirds aritmijām, un to raksturo nekoordinēta ātriju aktivācija ar konsekventu ātriju mehāniskās funkcijas pasliktināšanos. Tiek prognozēts, ka ekonomiski attīstītajās valstīs tuvāko divu desmitgažu laikā dubultosies sieviešu un vīriešu skaits, kas slimos ar ātriju mirgošanu. Lai gan sasniegumi šīs slimības pārvaldībā ir ievērojumi, ātriju mirgošana ir nozīmīgs saslimstības un mirstības iemesls. Ņemot vērā slimības izplatību un biežās komplikācijas, šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par sekundārās profilakses iespējām pacientiem ar ātriju mirgošanu.
Sistēmas sarkanās vilkēdes (SSV) gadījumā var tikt bojāta jebkura sirds daļa – perikards, vadīšanas sistēma, miokards, vārstuļi, koronārās artērijas. Kardiovaskulārās sistēmas bojājumu prevalence ir virs 50%. Šajā klīniskajā gadījumā aprakstīta klasiska sarkanā vilkēde, un šī slimība ne vienmēr izpaužas tikai ar nieru bojājumu. Šoreiz tā aizgāja citu ceļu – pa smadzeņu asinsvadiem un pa endokardu, turklāt paciente ilgus gadus nesaņēma adekvātu terapiju.
Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir plaušu hipertensijas nozīmīga slimību grupa, ko raksturo pieaugoša pulmonālo artēriju pretestība, kuras sekas ir labā kambara mazspēja un priekšlaicīga nāve. PAH ir mazo plaušu artēriju slimība, ko raksturo to proliferācija un remodelācija. Vidējā dzīvildze PAH pacientiem bez patoģenētiskās terapijas 1980. gados bija 2,8 gadi. [1]
Bērnu kardioloģija un kardioķirurģija līdz XX gadsimta vidum bija tabu tēma – nebija iespēju laikus diagnosticēt sirds patoloģijas, jo tā laika medicīniskās aparatūras tehniskās iespējas mūsu valstī bija ierobežotas, tāpēc daudzi pacienti gāja bojā, nesaņemot savlaicīgu un adekvātu ārstniecisko palīdzību. Šajā laikposmā bērnu kardiologa specialitātes mūsdienu izpratnē pat nebija. Rūpes par pacientiem ar kardioloģiskām problēmām tika deleģētas reimokardiologiem, jo bija reimatisma “ziedu laiki”, apvienojot kā iegūtas, tā iedzimtas sirdskaites ar sistēmiskām saslimšanām.
Arteriāla hipertensija (AH) ir viens no galvenajiem riska faktoriem kardiovaskulāriem un cerebrovaskulāriem notikumiem. AH ir ļoti plaši izplatīta saslimšana visā pasaulē un arī Latvijā. 1991. gadā Latvijā, 1997. gadā Rīgā un 2000. gadā Kuldīgas novadā veikti epidemioloģiskie pētījumi, kur secināts, ka apmēram pusei iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens (AS), bet vecuma grupās pēc 60 gadiem arteriāla hipertensija tika konstatēta 75% iedzīvotāju. Lai mazinātu kardiovaskulāro un cerebrovaskulāro notikumu risku, svarīgi normalizēt AS. Šajā rakstā apkopotas jaunākās AH ārstēšanas tendences.
Sirds un nieru slimības ir plaši izplatītas un bieži līdztekus norisošas cilvēka organismā, kas ievērojami palielina saslimstību, mirstību, kā arī kopējās medicīniskās aprūpes izmaksas. Pirmo reizi pasaulē konference, kas tika veltīta kardiorenālajam sindromam (KRS), 2008. gada septembrī norisēja Vičencā (Vicenza), Itālijā. Konferences iniciators bija profesors Ronco un Akūtās dialīzes kvalitātes iniciatīvas (ADQI) darba grupa, tajā piedalījās nefrologi, kardiologi, internisti, intensīvās terapijas speciālisti no visas pasaules. Šajā rakstā apkopotas jaunākās atziņas par kardiorenālo sindromu.
Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.
Agrīna klīniskā pasliktināšanās, kuras dēļ nepieciešama ārstēšanas intensificēšana, tika novērota 3,6 % pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN), un gandrīz puse šo gadījumu notika, pacientiem vēl atrodoties NPN. Katrs papildu uzturēšanās stundas ilgums bija saistīts ar paaugstinātu pasliktināšanās risku, un 28 dienu mirstība pacientiem ar pasliktināšanos bija vairāk nekā trīs reizes augstāka.
Hiperglikēmija pēc definīcijas ir glikozes līmeņa paaugstināšanās plazmā tukšā dūšā ≥ 6,1 mmol/l. Visbiežākie hiperglikēmijas iemesli pieaugušajiem ir 2. tipa cukura diabēts, glikozes tolerances traucējumi jeb prediabēts un tukšas dūšas hiperglikēmija. Šajā rakstā tiks apskatīti cukura diabēta diagnostiskie kritēriji, riska faktori un taktika, kā arī preventīvie pasākumi (piem., skrīnings). [1; 15]
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
