Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.
Paaugstināts asinsspiediens var ilgstoši radīt izmaiņas ķermenī, pirms parādās pirmās slimības pazīmes. Daudziem pacientiem simptomi neizpaužas pat tad, ja asinsspiediena līmenis ir bīstami augsts. Ja to nekontrolē, tas pēkšņi var padarīt pacientu par invalīdu ar sliktu dzīves kvalitāti vai viss var beigties fatāli.
Kardiomiopātiju gadījumā sirds muskulis ir funkcionāli vai strukturāli izmainīts. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir miokarda slimība, ko raksturo neizskaidrojama kreisā kambara hipertrofija. To konstatē pacientiem bez miokarda pārslodzes ar spiedienu vai vārstuļu kaiti.
Paaugstināts asinsspiediens, svara korekcijas problēmas, kaitīgie ieradumi un pacienta līdzestības trūkums — šīs ir problēmas, ar kurām kardiologs un ģimenes ārsts cīnās visnotaļ bieži. Varbūt šķiet, ka nav vērts runāt par sirds—asinsvadu veselības jautājumiem — viss ir zināms un simtiem reižu pārrunāts.
Paaugstināts asinsspiediens ir riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai, tomēr dažkārt optimālu tā līmeni noregulēt ir teju neiespējami un nepieciešams kolēģa padoms. Rakstā esam apkopojuši ģimenes ārstu sagatavotus klīniskos gadījumus, kurus risināt palīdz kardiologi un ginekologs.
Akūts koronārs sindroms (AKS) ir dzīvībai bīstama aterosklerozes komplikācija, kas izpaužas pēkšņi, nozīmīgi samazinoties asins plūsmai aterosklerotiskās pangas plīsuma vai erozijas dēļ, kam seko asinsvada tromboze un ko pavada vazospazma.
Šajā rakstā apkopoti rezultāti no Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta četru gadu retrospektīva pētījuma, kura mērķis bija analizēt izteiktas hiperholesterinēmijas biežumu, iespējamos iemeslus un tās saistību ar kardiovaskulārām slimībām (KVS) un KVS riska faktoriem hospitalizētiem pacientiem.
Līdz ar iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma palielināšanos un sirds slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanos visā pasaulē arvien pieaug sirds mazspējas (SM) pacientu skaits. Eiropā ik gadu sirds mazspēja tiek diagnosticēta 3,6 miljoniem cilvēku. [1] Tās izplatība pieaug līdz ar vecumu. Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus.
Statīni, 3–hidroksi–3–metilglutaril–koenzīma A (HMG–CoA) reduktāzes inhibitori, šobrīd ir visplašāk lietotie medikamenti hiperholesterinēmijas ārstēšanai. Šie medikamenti, inhibējot HMG–CoA reduktāzi, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni pazemina efektīvāk par citiem holesterīna līmeni pazeminošiem medikamentiem.
Raksta mērķis ir pievērst uzmanību hipertensijas pacientu “vadīšanai”, jo paaugstināts asinsspiediens ir lielais riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai. Katrs pacients atšķiras gan pēc anamnēzes, gan rakstura, gan vielmaiņas tipa, gan dzīvesveida.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
