Akūts holecistīts (AH) ir viena no biežākajām neatliekamajām gremošanas trakta ķirurģiski ārstējamām patoloģijām; tieši agrīna holecistektomija ir plaši atzīta ārstēšanas metode. [1—3] Novēlota ārstēšana var izraisīt žultspūšļa perforāciju, radot potenciāli fatālas komplikācijas. Perkutāna holecistostomija var kalpot kā droša un efektīva alternatīva ārstēšanas metode, kas sniedz iespēju kontrolēt infekciju un uzlabot pacienta vispārējo veselības stāvokli pirms plānotās definitīvās ķirurģiskās intervences augsta riska pacientu vidū.
Dažādu brūču aprūpe un darbs ar pacientu prasa daudzdimensionālu pieeju, jo klīniskās situācijas ir sarežģītas un pacientu ietekmē dažādi faktori. Lielākais izaicinājums ir hroniskās brūces, piemēram, diabētiskās pēdas čūlas, izgulējumi un venozās čūlas, kuru dzīšana norit lēni sarežģīto patofizioloģisko mehānismu dēļ.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi Latvijā veikta inovatīva mikroķirurģiska operācija, lai būtiski mazinātu limfedēmas – rokas tūskas – risku sievietēm pēc krūts vēža ārstēšanas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā jau otro gadu pēc kārtas veiksmīgi norisinājās vērienīga Baltijas valstu konference, veltīta mazinvazīvajām sirds ķirurģijas metodēm. Konferences ietvaros norisinājās operāciju paraugdemonstrācijas, kur Latvijas un Vācijas sirds ķirurgi dalījās savā pieredzē ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas divas sarežģītas un unikālas multiorgānu transplantācijas, kuru rezultātā vairākiem pacientiem sniegta otrā iespēja dzīvot. Pateicoties donoru un viņu tuvinieku nesavtīgajam lēmumam, tika veikta sirds, aknu, nieru un radzeņu transplantācija.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) ir epitēlijķermenīšu darbības traucējumi, kas ietekmē kalcija vielmaiņu organismā. Šī endokrīnā patoloģija biežuma ziņā atrodas trešajā vietā pēc cukura diabēta un vairogdziedzera slimībām. [1]
Arvien biežāk attēldiagnostiskajos izmeklējumos kā nejauša atradne tiek konstatētas aizkuņģa dziedzera cistas. Šo veidojumu uzraudzība veicina nozīmīgu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistiem. Pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka pacientiem ar mazām un stabilām aizkuņģa dziedzera cistām ir ļoti mazs risks cistas progresijai uz augstas pakāpes displāziju vai aizkuņģa dziedzera vēzi, - respektīvi, risks ir tikpat augsts cik vispārējā populācijā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā operē pacientus, pielietojot Eiropā jaunu un efektīvu trūču operācijas metodi - <em>Laparoscopic Intracorporeal Rectus Aponeuroplasty</em> (laparoskopiska intrakorporāla taisnā vēdera muskuļa aponeiroplastika).
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
Hormonālās kontracepcijas lietošana — neatkarīgi no veida vai ievadīšanas metodes — nav saistīta ar būtiski paaugstinātu idiopātiskas intrakraniālas hipertensijas (IIH) risku sievietēm reproduktīvā vecumā.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
