Akūts holecistīts (AH) ir viena no biežākajām neatliekamajām gremošanas trakta ķirurģiski ārstējamām patoloģijām; tieši agrīna holecistektomija ir plaši atzīta ārstēšanas metode. [1—3] Novēlota ārstēšana var izraisīt žultspūšļa perforāciju, radot potenciāli fatālas komplikācijas. Perkutāna holecistostomija var kalpot kā droša un efektīva alternatīva ārstēšanas metode, kas sniedz iespēju kontrolēt infekciju un uzlabot pacienta vispārējo veselības stāvokli pirms plānotās definitīvās ķirurģiskās intervences augsta riska pacientu vidū.
Dažādu brūču aprūpe un darbs ar pacientu prasa daudzdimensionālu pieeju, jo klīniskās situācijas ir sarežģītas un pacientu ietekmē dažādi faktori. Lielākais izaicinājums ir hroniskās brūces, piemēram, diabētiskās pēdas čūlas, izgulējumi un venozās čūlas, kuru dzīšana norit lēni sarežģīto patofizioloģisko mehānismu dēļ.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi Latvijā veikta inovatīva mikroķirurģiska operācija, lai būtiski mazinātu limfedēmas – rokas tūskas – risku sievietēm pēc krūts vēža ārstēšanas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā jau otro gadu pēc kārtas veiksmīgi norisinājās vērienīga Baltijas valstu konference, veltīta mazinvazīvajām sirds ķirurģijas metodēm. Konferences ietvaros norisinājās operāciju paraugdemonstrācijas, kur Latvijas un Vācijas sirds ķirurgi dalījās savā pieredzē ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas divas sarežģītas un unikālas multiorgānu transplantācijas, kuru rezultātā vairākiem pacientiem sniegta otrā iespēja dzīvot. Pateicoties donoru un viņu tuvinieku nesavtīgajam lēmumam, tika veikta sirds, aknu, nieru un radzeņu transplantācija.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) ir epitēlijķermenīšu darbības traucējumi, kas ietekmē kalcija vielmaiņu organismā. Šī endokrīnā patoloģija biežuma ziņā atrodas trešajā vietā pēc cukura diabēta un vairogdziedzera slimībām. [1]
Arvien biežāk attēldiagnostiskajos izmeklējumos kā nejauša atradne tiek konstatētas aizkuņģa dziedzera cistas. Šo veidojumu uzraudzība veicina nozīmīgu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistiem. Pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka pacientiem ar mazām un stabilām aizkuņģa dziedzera cistām ir ļoti mazs risks cistas progresijai uz augstas pakāpes displāziju vai aizkuņģa dziedzera vēzi, - respektīvi, risks ir tikpat augsts cik vispārējā populācijā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā operē pacientus, pielietojot Eiropā jaunu un efektīvu trūču operācijas metodi - <em>Laparoscopic Intracorporeal Rectus Aponeuroplasty</em> (laparoskopiska intrakorporāla taisnā vēdera muskuļa aponeiroplastika).
Hroniskas iesnas kā iemesls ārsta vizītei neatkarīgi no izcelsmes ir samērā bieži novērojamas. Svarīgākais ārsta uzdevums — precizēt diagnozi, diferencēt rinīta ierosinātāju, veicinātājus un riska faktorus, pēc tam attiecīgi izvēloties tādu ārstēšanas virzienu, kas uzlabo pacienta veselības un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Ārsta sadarbībā ar pacientu bieži vien aisberga neredzamajā daļā paliek farmaceitu un farmaceitu asistentu loma aptiekās. Viņi ir tie speciālisti, kas redz ārstu izrakstītās receptes, skaidro zāļu lietošanas noteikumus, sniedz padomus bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanā. Tas bieži vien ir nenovērtēts darbs pacienta veselības un drošības jautājumos. Ja farmaceitam ir nepieciešamība vai vēlme uzdot kādu precizējošu jautājumu ārstam, tas ne vienmēr ir iespējams. Ar šīs rubrikas palīdzību celsim tiltu starp farmaceitu un ārstu.
