Kanabinoīdu lietošana un perioperatīvu komplikāciju risks
Kanabinoīdu lietošanas tendences pieaug līdz ar pieņēmumu, ka tas ir nekaitīgs ieradums. Līdz šim nebija pētīta marihuānas ietekme uz perioperatīvo periodu.
Kanabinoīdu lietošanas tendences pieaug līdz ar pieņēmumu, ka tas ir nekaitīgs ieradums. Līdz šim nebija pētīta marihuānas ietekme uz perioperatīvo periodu.
Pacientiem, kuri bija fiziski aktīvi pirms plānotas operācijas bija par 56 % retāk pēc operācijas komplikācijas un īsāks uzturēšanās laiks slimnīcā.
Fimoze ir fizioloģisks vai patoloģisks stāvoklis, kas izraisa grūtības atvilkt priekšādiņu. Fimozi var sastapt visu vecumu vīriešiem, bet biežāk zīdaiņiem un zēniem līdz pubertātes vecumam. Lai gan fimoze nav īpaši bīstama, tā var izraisīt dažādas komplikācijas — infekciju, urinācijas traucējumus, sāpīgu erekciju. Rakstā aplūkoti fimozes rašanās iemesli, simptomi un ārstēšanas iespējas, sniegtas rekomendācijas profilaksei.
Traumatisku akūtu subdurālu hematomu gadījumā lielākoties nepieciešama ķirurģiska evakuācija ar kraniotomijas (kaula lēveris tiek aizstāts) vai dekompresijas kraniektomijas (kaula lēveris netiek aizstāts) palīdzību. Ar kraniektomijas palīdzību var novērst intrakraniālas hipertensijas attīstību, bet nav skaidrs, vai šis operācijas veids ir saistīts ar labāku klīnisko iznākumu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā jau no šī gada februāra ir ieviesta un tiek lietota inovatīva ārstēšanas metode - balonizpletošo bioloģiski noārdāmo žultsvadu stentu perkutāna ievadīšana, kas tiek lietota ārstējot pacientiem labdabīgu žultsvadu sašaurinājumu un/vai pēcoperācijas žultsvadu/zarnu savienojumu (anastomožu) sašaurinājumus.
Primāras sarkomas galvas un kakla rajonā ir retas: 4—10 % no visiem galvas un kakla audzējiem. [1] Sinoviālas sarkomas galvas un kakla rajonā ir vēl retāk — tikai 5—10 % no visiem sinoviālo sarkomu gadījumiem. [2] Radikāla ķirurģiska audzēja ekscīzija joprojām ir galvenā lokalizētas slimības ārstēšanas metode, taču operācijas apjoms var izraisīt ievērojamu mirstību, funkcionālus traucējumus un ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti.
Aug nepieciešamība pēc jaunām, mazāk invazīvām krūts rekonstrukcijas metodēm krūts vēža pacientēm pēc mastektomijas. Lai izvērtētu pacienšu dzīves kvalitātes izmaiņas atkarībā no krūts rekonstrukcijā izmantotās metodes (autologs taukaudu transfērs [ATT] pret implantiem) tika veikts BREAST nejaušināti kontrolēts pētījums septiņās Nīderlandes klīnikās.
Anaplastiska vairogdziedzera vēža (AVV) gadījumā izdzīvotības rādītāji joprojām saglabājas zemi – šis ir agresīvākais no vairogdziedzera vēža apakštipiem. Tomēr, šobrīd pieejamās mērķa un imūnterapijas metodes paver jaunas iespējas slimības ārstēšanā. Lai novērtētu, kā ārstēšanas stratēģijas izvēle un vēzi raksturojošie lielumi ietekmē kopējo izdzīvotību (overall survival), tika veikts retrospektīvs gadījumu sēriju pētījums.
Līdz šim maz pētīti suicīda riski onkoloģiskiem pacientiem pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas, attiecīgi nav izstrādātas metodes, kā un kam šajā pacientu populācijā būtu nepieciešams organizēt pašnāvību skrīningu.
Bērniem ar atopisko dermatītu (AD) var būt paaugstināts kaulu lūzumu risks, secināts nacionāla mēroga kohorta pētījumā.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.