Kanabinoīdu lietošana un perioperatīvu komplikāciju risks
Kanabinoīdu lietošanas tendences pieaug līdz ar pieņēmumu, ka tas ir nekaitīgs ieradums. Līdz šim nebija pētīta marihuānas ietekme uz perioperatīvo periodu.
Kanabinoīdu lietošanas tendences pieaug līdz ar pieņēmumu, ka tas ir nekaitīgs ieradums. Līdz šim nebija pētīta marihuānas ietekme uz perioperatīvo periodu.
Pacientiem, kuri bija fiziski aktīvi pirms plānotas operācijas bija par 56 % retāk pēc operācijas komplikācijas un īsāks uzturēšanās laiks slimnīcā.
Fimoze ir fizioloģisks vai patoloģisks stāvoklis, kas izraisa grūtības atvilkt priekšādiņu. Fimozi var sastapt visu vecumu vīriešiem, bet biežāk zīdaiņiem un zēniem līdz pubertātes vecumam. Lai gan fimoze nav īpaši bīstama, tā var izraisīt dažādas komplikācijas — infekciju, urinācijas traucējumus, sāpīgu erekciju. Rakstā aplūkoti fimozes rašanās iemesli, simptomi un ārstēšanas iespējas, sniegtas rekomendācijas profilaksei.
Traumatisku akūtu subdurālu hematomu gadījumā lielākoties nepieciešama ķirurģiska evakuācija ar kraniotomijas (kaula lēveris tiek aizstāts) vai dekompresijas kraniektomijas (kaula lēveris netiek aizstāts) palīdzību. Ar kraniektomijas palīdzību var novērst intrakraniālas hipertensijas attīstību, bet nav skaidrs, vai šis operācijas veids ir saistīts ar labāku klīnisko iznākumu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā jau no šī gada februāra ir ieviesta un tiek lietota inovatīva ārstēšanas metode - balonizpletošo bioloģiski noārdāmo žultsvadu stentu perkutāna ievadīšana, kas tiek lietota ārstējot pacientiem labdabīgu žultsvadu sašaurinājumu un/vai pēcoperācijas žultsvadu/zarnu savienojumu (anastomožu) sašaurinājumus.
Primāras sarkomas galvas un kakla rajonā ir retas: 4—10 % no visiem galvas un kakla audzējiem. [1] Sinoviālas sarkomas galvas un kakla rajonā ir vēl retāk — tikai 5—10 % no visiem sinoviālo sarkomu gadījumiem. [2] Radikāla ķirurģiska audzēja ekscīzija joprojām ir galvenā lokalizētas slimības ārstēšanas metode, taču operācijas apjoms var izraisīt ievērojamu mirstību, funkcionālus traucējumus un ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti.
Aug nepieciešamība pēc jaunām, mazāk invazīvām krūts rekonstrukcijas metodēm krūts vēža pacientēm pēc mastektomijas. Lai izvērtētu pacienšu dzīves kvalitātes izmaiņas atkarībā no krūts rekonstrukcijā izmantotās metodes (autologs taukaudu transfērs [ATT] pret implantiem) tika veikts BREAST nejaušināti kontrolēts pētījums septiņās Nīderlandes klīnikās.
Anaplastiska vairogdziedzera vēža (AVV) gadījumā izdzīvotības rādītāji joprojām saglabājas zemi – šis ir agresīvākais no vairogdziedzera vēža apakštipiem. Tomēr, šobrīd pieejamās mērķa un imūnterapijas metodes paver jaunas iespējas slimības ārstēšanā. Lai novērtētu, kā ārstēšanas stratēģijas izvēle un vēzi raksturojošie lielumi ietekmē kopējo izdzīvotību (overall survival), tika veikts retrospektīvs gadījumu sēriju pētījums.
Līdz šim maz pētīti suicīda riski onkoloģiskiem pacientiem pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas, attiecīgi nav izstrādātas metodes, kā un kam šajā pacientu populācijā būtu nepieciešams organizēt pašnāvību skrīningu.
Bērniem ar atopisko dermatītu (AD) var būt paaugstināts kaulu lūzumu risks, secināts nacionāla mēroga kohorta pētījumā.
Cirkulējošā tumora DNS (ctDNS) var tikt izmantots vēža progresijas uzraudzībai, noteikt atlieku vēža norādes pēc ārstēšanas un identificēt ģenētiskās izmaiņas vēža šūnās, kas var ietekmēt atbildreakciju uz ārstēšanu. ctDNS sekvencēšana identificē vēža šūnu gēna variantus vairāku vēžu veidos, t.sk. nesīkšūnu plaušu vēža, kolorektālā vēža un krūts vēža gadījumā.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.