Pētnieki skaidroja, kāds ir ilgtermiņa ieguvums (glikēmiskā kontrolē un drošumā) bariatriskai ķirurģijai salīdzinājumā ar farmakoterapiju/dzīvesstila izmaiņām 2.tipa CD pacientiem. Līdz šim veiktie klīniskie pētījumi par bariatrisko ķirurģiju ir bijuši ierobežotā pētāmās kopas skaitā un novērošanas ilgumā.
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
Vārds “stoma” cēlies no grieķu valodas, un tā nozīme ir “atvērums” — ar šo jēdzienu var saprast gan ķermeņa dabiskās atveres, gan ķirurģiski izveidotās. [1] Latvijā ir ap 2000 cilvēku, kuriem ir izveidotas dažādu veidu stomas, Eiropā viņu skaits sasniedz ap 700 000, bet pasaulē šis skaits mērāms miljonos. [9—11]
Bariatriskā ķirurģija ir efektīvāka, lai kontrolētu hipertensijas līmeni vai augstu asinsspiedienu cilvēkiem ar aptaukošanos un nekontrolētu augstu asinsspiedienu, salīdzinot ar tikai medikamentozu terapiju. Cilvēkiem, kuriem tika veikta bariatriskā operācija, bija zemāks ĶMI un pēc pieciem gadiem viņi lietoja mazāk medikamentu, vienlaikus saglabājot normālu asinsspiediena līmeni nekā tiem, kuri lietoja tikai antihipertensīvos medikamentus.
Pagājušā gada nogalē pacientei ar krūts vēzi un BRCA1 mutāciju (pārmantots krūts vēzis) pēc krūtsgalu saglabājošas abpusējas mastektomijas ar tūlītēju rekonstrukciju Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (turpmāk - PSKUS) tika veikta krūtsgala reinervācija, izmantojot kājas nerva autotransplantu
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā turpmāk neiroķirurgi strādās ar kraniālo robotu – Baltijas valstīs unikālu iekārtu, kas palīdzēs smadzeņu operāciju laikā iegūt paraugu no galvas smadzenēm, izmantojot datorizētu tehniku.
Kādā laika logā pēc kardiovaskulāra notikuma (insulta, infarkta) pastāv augsts mirstības risks pacientiem, kam jāveic plānveida vai neatliekama operācija? Kā izrādās, nopietni riski saglabājas pat 14 mēnešus ilgi!
Ķirurgam GUNDARAM FORSTMANIM pēc ārsta diploma saņemšanas līdz šai sarunai Cēsu klīnikas Ķirurģijas nodaļā pagājuši vairāk nekā 37 gadi. Profesionālās izaugsmes, piedzīvojumu un pārdzīvojumu piepildīts laiks. Savulaik vajadzēja aizbraukt no Latvijas, tad atgriezties. Ar salīdzinājuma mērauklu viņam ir bijusi iespēja mērīt — kā tur un kā te. Un cik pats visos procesos bijis līdzdalīgs.
Pieci gadi Rēzeknes slimnīcā — šo nelielo jubileju oktobrī svin ķirurgi SOLVITA STABIŅA un RAIVIS GAILUMS. Abi devās prom no Rīgas, lai tandēmā — Solvita Ķirurģijas nodaļas vadībā un Raivis Operāciju nodaļas vadībā — uzņemtos atbildību par ķirurģijas attīstību Latgalē.
“Mana galvenā dzīves vērtība ir ģimene un bērni. Tomēr pāri visam man ir ķirurga darbs. Tā ir mana būtība,” atzīst Dr. med. DZINTARS OZOLS, viens no vadošajiem mikroķirurgiem Latvijā. Viņš specializējies bērnu, kā arī rokas un plastiskajā ķirurģijā, un var tikai apbrīnot, cik daudz pagūst diennakts 24 stundās!
Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.
Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
