Sāp galva? Laiks pārbaudīt vairogdziedzeri!
Cilvēkiem, kas cieš no migrēnas, kūlīša vai tensijas tipa galvassāpēm, ir augstāks vairogdziedzera patoloģiju (īpaši hipotireozes) attīstības risks.
Cilvēkiem, kas cieš no migrēnas, kūlīša vai tensijas tipa galvassāpēm, ir augstāks vairogdziedzera patoloģiju (īpaši hipotireozes) attīstības risks.
Liela daļa cilvēku cieš no trauksmes un bailēm, ko rada kāda konkrēts objekts – bieži šo situāciju ārstē, pakļaujot cilvēkus šī objekta iedarbībai (ekspozīcijas terapija). Zinātnieki no Upsālas Universitātes atklājuši, ka ekspozīcijas terapija izmaina pieredzi ar konkrēto objektu, kas sagādā bailes, tādējādi mazinot bailes pret to, veicot pētījumus par arahnofobiju.
Alcheimera slimībai raksturīga amiloīda agregātu veidošanās, un amiloīda izgulsnēšanās galvas smadzenēs. Šie amiloīda izgulsnējumi traucē neironu funkcijas galvas smadzenēs, veicina to bojāeju un mazina kognitīvo kapacitāti.
Neārstēta smaga obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar īpaši agresīvu malignu ādas melanomu – šādi dati iegūti daudzcentru prospektīvā pētījumā.
Kāpšana pa trepēm parasti saistīta ar ķermeņa fizisko veselību, bet jaunā pētījumā noskaidrots, ka tā uzlabo arī galvas smadzeņu veselību. Pozitīva loma galvas smadzeņu veselībā ir arī izglītībai.
Strauji pieaugot viedtālruņu izmantošanai arvien jaunāku bērnu un pusaudžu vidū, lielāka uzmanība pievērsta to ietekmei uz veselību. Pētījumos noskaidrots, ka bērni vecumā no 8 - 18 gadiem elektroniskās ierīces izmanto apmēram 7 ar pusi stundas diennaktī.
ASV veiktā pētījumā pierādīts, ka lielas D3 vitamīna devas lietošana pacientiem ar multiplo sklerozi ir droša un var palīdzēt regulēt organisma hiperaktīvo imūno atbildi.
Jaunākie Latvijas Galvassāpju biedrības iegūtie aptaujas dati liecina, ka 68,1% aptaujas dalībnieku uzskata, ka spēcīgas galvassāpes nav pietiekami nopietns iemesls, lai apmeklētu galvassāpju speciālistu vai ģimenes ārstu.
Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.
Pacientu ar multiplo sklerozi aptaujāšanā atklāts, ka tiem, kuri pusaudžu gados vasarās pavadījuši vairāk laika saulē, slimības simptomi parādās vēlāk nekā tiem, kas mazāk laika pavadīja saulē. Tāpat noskaidrots, ka multiplā skleroze agrāk attīstās tiem, kuri 20 gadu vecumā bija aptaukojušies, nekā tiem, kuriem bija normāls vai pazemināts svars.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
Bipolārie traucējumi (BT) gados vecākiem pieaugušajiem bija saistīti ar statistiski nozīmīgi augstāku kopējo mirstību 8 gadu novērošanas periodā, salīdzinot ar vecuma un dzimuma ziņā pielīdzinātu vispārējās populācijas grupu; vidējais dzīvildzes laiks BT pacientiem bija saīsināts par vairāk nekā 3 mēnešiem.