Pacientiem ar migrēnu biežāk novēro arī sausās acs sindromu
Pacientiem ar migrēnu ir par vismaz 20 % lielāka iespējamība, ka būs sausās acs sindroms, nekā pacientiem bez migrēnas galvassāpēm, secināts populācijā balstītā gadījuma kontroles pētījumā.
Neiroloģija
Tievam, bet mazkustīgam, tāds pats sirds slimību risks kā tam, kurš ir ar lieko svaru
Pieaugušajiem ar veselīgu svaru, bet mazkustīgu dzīvesveidu, var būt tāds pats infarkta vai insulta risks kā pieaugušajam ar lieko svaru, secināts pētījumā.
Fiziskās aktivitātes kā profilaktisks pasākums pret depresiju
Neskaitāmos pētījumos ir atklāta saistība starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju, tomēr galvenais jautājums vēl arvien bija neskaidrs – vai fiziskās aktivitātes reāli samazina depresijas risku vai depresija attīstās mazkustīguma dēļ?
Prenatāla valproāta ekspozīcija var paaugstināt uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes risku
Prenatāla pretepileptiskā medikamenta valproāta ekspozīcija ir saistīta ar par 48 % paaugstinātu uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes risku pēcnācējiem, secināts lielā populācijā balstītā pētījumā.
Insulta risks dzīves laikā globālā, reģionālā un valstu līmenī
Globāli katram ceturtajam pieaugušajam pēc 25 gadu vecuma ir risks, ka būs insults dzīves laikā, secināts pētījumā.
Plaušu saslimšanas pusmūžā ir saistītas ar demenci vēlākos gados
Plaušu saslimšanas vai izmainītas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences vai vieglu kognitīvu traucējumu attīstību vēlāk dzīves laikā.
Migrēna ar auru saistīta ar paaugstinātu ātriju fibrilācijas risku
Cilvēkiem, kuriem ir migrēna ar auru, ir paaugstināts ātriju fibrilācijas risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Nepietiekams miega daudzums bērniem saistīts ar neveselīgāku dzīvesveidu
Pētījumā ar 177 000 skolēnu atklāja, ka nepietiekams miega ilgums ir saistīts ar neveselīgākiem uztura paradumiem, aptaukošanos un ilgāku laiku viedierīcēs bērniem un pusaudžiem.
Nākotnē ar vakcīnas palīdzību varēs mazināt atkārtotu trombu risku pēc insulta
Nākotnē perorālos asins šķīdinātājus varēs aizstāt ar vakcīnu, lai mazinātu atkārtotu insultu risku trombu dēļ, nepalielinot smagu asiņošanu risku, secināts jaunā pētījumā.
Pacientiem ar sepsi augstāks insulta un miokarda infarkta risks pēc izrakstīšanas no stacionāra
Pacientiem ar sepsi ir paaugstināts insulta vai miokarda infarkta risks pirmās četras nedēļas pēc izrakstīšanas no stacionāra, secināts pētījumā.
Lasītākais Doctus.lv
Bioloģiskās terapijas lietošana saistīta ar labākiem rezultātiem pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Rozācija klīniskajā praksē. Diagnosticēšana un ārstēšana
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Menopauze. Māksla ieraudzīt, vadīt un pārvaldīt
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Depresija klīniskajā praksē 21. gadsimtā. Atjaunotas klīniskās vadlīnijas un algoritmi
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Nozares
A
- Alergoloģija 55
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 219
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 391
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 215
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 379
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 330
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 603
Ķ
- Ķirurģija 221
L
M
N
- Narkoloģija 47
- Neatliekamā medicīna 35
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 451
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 293
- Otorinolaringoloģija 88
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 251
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 305
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 170
R
S
- Sabiedrības veselība 385
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 110
- Uzturzinātne 115