Cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, var būt paaugstināts koronārās artēriju slimības, sirds mazspējas un insulta risks, secināts pētījumā, kas publicēts Amerikas Sirds asociācijas žurnālā Circulation.
Antidepresantu, kuri stipri inhibē serotonīnu, lietošana ir saistīta ar zemāku išēmiska insulta risku, salīdzinot ar antidepresantiem, kas vāji inhibē neirotrasmiteru, secināts lielā, populācijā balstītā pētījumā.
Pacientiem ar epizodisku migrēnu viena – divas tasītes ar kofeīnu saturošu dzērienu nav saistītas ar galvassāpēm šajā dienā, bet trīs un vairāk šādas dzēriena tasītes var paaugstināt migrēnas esamību tai dienā vai nākamajā dienā.
Pusaudzēm, kurām agrīni iestājas pubertāte, ir lielāka iespējamība, ka būs arī migrēna, secināts pētījumā.
Cilvēkiem, kuri strādā garas darba stundas, ir augstāks insulta risks, īpaši, ja garas stundas tiek strādāta 10 gadus un ilgāk, secināts pētījumā.
Jaunā pētījumā atklātas molekulas, kuru daudzums paaugstinās asinīs pirms epilepsijas lēkmes. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu pacientiem ar epilepsiju, ali viņi zinātu, kad tuvojas lēkme.
Ceturtdien, 23. martā, Milānā Eiropas Insulta kongresa ietvaros norisinājās tradicionālās izcilības balvas „Angels Awards” pasniegšanas ceremonija. Šis ir apbalvojums, ko pasniedz insulta vienībām, kuru darbu starptautiski atzīti eksperti novērtējuši kā augstākajiem standartiem atbilstošu.
Jaunatklātā saistība ar insulīna rezistenci var radikāli izmainīt fibromialģijas un citu saistītu hronisku sāpju formu diagnostiku un pārvaldību.
Sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas, ir paaugstināts infarkta un insulta risks, secināts pētījumā ar gandrīz 36 500 sievietēm.
Migrēnas pacientiem ar aptaukošanos svara samazināšana var mazināt galvassāpes un uzlabot dzīves kvalitāti, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti ikgadējā Endokrinologu konferencē ASV.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
