Sāp galva? Laiks pārbaudīt vairogdziedzeri!
Cilvēkiem, kas cieš no migrēnas, kūlīša vai tensijas tipa galvassāpēm, ir augstāks vairogdziedzera patoloģiju (īpaši hipotireozes) attīstības risks.
Neiroloģija
Arahnofobiju iespējams mazināt, "pārrakstot" atmiņas
Liela daļa cilvēku cieš no trauksmes un bailēm, ko rada kāda konkrēts objekts – bieži šo situāciju ārstē, pakļaujot cilvēkus šī objekta iedarbībai (ekspozīcijas terapija). Zinātnieki no Upsālas Universitātes atklājuši, ka ekspozīcijas terapija izmaina pieredzi ar konkrēto objektu, kas sagādā bailes, tādējādi mazinot bailes pret to, veicot pētījumus par arahnofobiju.
Antitrombotiskā terapija – īpaši nozīmīga Alcheimera slimības pacientiem
Alcheimera slimībai raksturīga amiloīda agregātu veidošanās, un amiloīda izgulsnēšanās galvas smadzenēs. Šie amiloīda izgulsnējumi traucē neironu funkcijas galvas smadzenēs, veicina to bojāeju un mazina kognitīvo kapacitāti.
Neārstēta miega apnoja saistīta ar melanomas agresivitāti
Neārstēta smaga obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar īpaši agresīvu malignu ādas melanomu – šādi dati iegūti daudzcentru prospektīvā pētījumā.
Smadzeņu veselības labad jāizvēlas kāpt pa trepēm, nevis braukt ar liftu
Kāpšana pa trepēm parasti saistīta ar ķermeņa fizisko veselību, bet jaunā pētījumā noskaidrots, ka tā uzlabo arī galvas smadzeņu veselību. Pozitīva loma galvas smadzeņu veselībā ir arī izglītībai.
Viedtālruņa izmantošana tumsā ietekmē veselību savādāk, nekā gaismā
Strauji pieaugot viedtālruņu izmantošanai arvien jaunāku bērnu un pusaudžu vidū, lielāka uzmanība pievērsta to ietekmei uz veselību. Pētījumos noskaidrots, ka bērni vecumā no 8 - 18 gadiem elektroniskās ierīces izmanto apmēram 7 ar pusi stundas diennaktī.
Multiplās sklerozes pacientiem D vitamīns ir īpaši nozīmīgs
ASV veiktā pētījumā pierādīts, ka lielas D3 vitamīna devas lietošana pacientiem ar multiplo sklerozi ir droša un var palīdzēt regulēt organisma hiperaktīvo imūno atbildi.
Latvijas iedzīvotāji ignorē savas galvassāpes
Jaunākie Latvijas Galvassāpju biedrības iegūtie aptaujas dati liecina, ka 68,1% aptaujas dalībnieku uzskata, ka spēcīgas galvassāpes nav pietiekami nopietns iemesls, lai apmeklētu galvassāpju speciālistu vai ģimenes ārstu.
Vai alkohola lietošana ietekmē Parkinsona slimības attīstību?
Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.
Svars un atrašanās saulē jaunībā ietekmē multiplās sklerozes gaitu vēlāk dzīvē
Pacientu ar multiplo sklerozi aptaujāšanā atklāts, ka tiem, kuri pusaudžu gados vasarās pavadījuši vairāk laika saulē, slimības simptomi parādās vēlāk nekā tiem, kas mazāk laika pavadīja saulē. Tāpat noskaidrots, ka multiplā skleroze agrāk attīstās tiem, kuri 20 gadu vecumā bija aptaukojušies, nekā tiem, kuriem bija normāls vai pazemināts svars.
Lasītākais Doctus.lv
Autiņu dermatīts. Izaicinājumi diferenciāldiagnostikā un ārstēšanā
Pirmajā dzīves gadā autiņu dermatīts skar līdz pat 50—70 % bērnu. [1] Autiņbiksīšu dermatīts parasti ir viegli noritošs, pašlimitējošs stāvoklis, kam nepieciešama minimāla iejaukšanās. Dažas no ārstēšanas metodēm ietver ādas kopšanu, atbilstošu higiēnu un izvairīšanos no jebkādām kairinošām vielām.
Histamīna sastāvs bazofilajos leikocītos nav prognostisks rādītājs omalizumaba atbildreakcijai
Secināts, ka intracelulārs histamīna sastāvs bazofilajos leikocītos nenorāda uz ātru, atliktu, vēlīnu vai neeksistējošu atbildes reakciju uz hroniskas spontānas nātrenes (HSN) ārstēšanu ar omalizumabu. Nav iespējams paredzēt arī ārstēšanas ilgumu.
Mentālā veselība un sirds un asinsvadu slimības. Klīniskie aspekti un daudzdisciplīnu pieeja
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
Sociālie mediji ietekmē tieši patērētājiem paredzētu ārstēšanas līdzekļu izvēli jauniešiem ar alopēciju
Šķērsgriezuma aptauja parādīja, ka sociālie mediji bieži ietekmē ārstēšanas lēmumus bērniem un jauniem pieaugušajiem ar alopēciju, taču tieši patērētājiem paredzētie ārstēšanas līdzekļi bija saistīti ar nevienmērīgu efektu, zemu apmierinātību un atsevišķos gadījumos arī blaknēm.
Miega traucējumi neiroloģisku slimību gadījumos. Parkinsona slimība, demences, epilepsija un insults
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
Nozares
A
- Alergoloģija 58
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 222
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 398
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 216
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 385
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 331
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 608
Ķ
- Ķirurģija 223
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 36
- Nefroloģija 78
- Neiroloģija 453
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 296
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 259
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 310
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 171
R
S
- Sabiedrības veselība 386
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 112
- Uzturzinātne 116