Jauns pētījums liecina, ka 3 mēnešu jogas programma, kas apvieno dziļu elpošanu, meditāciju un pozitīvus apstiprinājumus, ir saistīta ar ievērojamu krampju biežuma, trauksmes un stigmas samazināšanos cilvēkiem ar epilepsiju.
Jaunākajos akūtas migrēnas ārstēšanas pētījumos tiek rekomendēts izvērtēt efektivitāti tieši pret traucējošāko no simptomiem. Pētnieku grupa Korejā noskaidroja, kāda ir migrēnas un iespējamas migrēnas* traucējošāko simptomu kopa vietējā populācijā.
Koronārā sirds slimība jaunākā vecumā ir saistīta ar paaugstinātu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences risku.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežāk sastopamā aritmija pasaulē ar skaidri zināmu insulta risku. Mazāk atpazīta ir PM saikne ar kognitīvu disfunkciju un/vai demenci. Kaut arī pastāv pārklāšanās starp PM un kognitīvu traucējumu riska faktoriem, pierādīts, ka PM neatkarīgi paredz incidentas demences attīstību.
Gados veciem cilvēkiem, kuri ievēro Vidusjūras diētu, ir mazāks izziņas pasliktināšanās risks. Pētījums sniedz jaunus pierādījumus, kas ļauj labāk izprast bioloģiskos mehānismus, kas saistīti ar uztura ietekmi uz kognitīvo veselību novecojošā sabiedrībā.
Atopiskais dermatīts (AD) ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar arī pieaugušo populāciju visā pasaulē. Jaunākās publikācijās izteikta hipotēze, ka AD varētu būt saistīts ar kognitīvas disfunkcijas attīstību, bet pieejamie individuālo pētījumu rezultāti ir nepilnīgi. Šajā sistemātiskajā pārskatā un meta–analīzē izvērtēta AD un kognitīvās disfunkcijas saistība vidēja un vecāka gadagājuma pacientu vidū.
Saskaņā ar meta-analīzes rezultātiem, cilvēki, kuri bērnībā ir piedzīvojuši traumatiskus notikumus, piemēram, vardarbību, nolaidību vai sadzīves disfunkciju, pieaugušā vecumā var piedzīvot galvassāpes.
Sievietēm ar perifērisko artēriju slimību (PAS) bieži vien novēro atpiskus simptomus, vēlāku hospitalizāciju un sliktāku prognozi, tāpēc risku identifikācija un to pārvaldība ir ļoti svarīga. Šajā pētījumā novērtētas PAS riska faktoru atšķirības starp dzimumiem.
Paaugstināts asinsspiediens ir bieži novērots akūta insulta pacientiem – tas ir saistīts ar paaugstinātu risku ilgtermiņa invaliditātei un mirstībai. Lielai daļai pacientu pirms insulta jau ir bijusi hipertensija anamnēzē. Šobrīd pastāv diskusijas par optimālo laika periodu, kad būtu jāsāk antihipertensīvā terapija pēc akūta insulta, lai samazinātu invaliditātes vai nāves riskus.
Vientulība saistīta ar paaugstinātiem vispārējās saslimstības un mirstības riskiem, t.sk. ar neirodeģeneratīvām slimībām. Šā pētījuma autori raduši saistību starp vientulību un Parkinsona slimības attīstību laika gaitā.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
