Demence ir diagnoze, kas maina ne tikai pacienta un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, bet arī līdz šim lietoto medikamentu lietošanas paradumus, ietekmējot hronisku slimību pārvaldības procesu un zāļu lietošanas drošumu.
Pasaulē līdz šim lielākā pētījuma par hronisku noguruma sindromu sākotnējie rezultāti liecina, ka sievietēm ar mialģisko encefalomielītu/ hronisku noguruma sindromu (ME/CFS) parasti ir vairāk simptomu un blakusparādību nekā vīriešiem. Jau sen ir zināms, ka sievietēm biežāk ir ME/CFS, taču DecodeME pētījums pirmo reizi pierādīja, kā viņu pieredze atšķiras no vīriešu pieredzes.
Pacientiem ar pirmreizēju psihozi iemesls var būt arī organisks jeb sekundāras etioloģijas, kad ar neiroradioloģisku izmeklējumu palīdzību var noteikt cēloni. Izteikts pieņēmums, ka visiem pacientiem ar pirmreizēju psihozes lēkmi būtu nepieciešams magnētiskās rezonanses izmeklējums, lai izvairītos no nopietnām klīniskām sekām, taču gan ikdienas praksē, gan klīniskajos pētījumos iztrūkst pierādījumu šādas taktikas izmantošanai.
Neirodeģeneratīvo slimību izraisīti psihotiskie simptomi ievērojami paaugstina slimības radīto slogu gan pacientam, gan aprūpētājam. Izteikta hipotēze, ka holīnesterāzes inhibitori varētu būt efektīvs līdzeklis psihotisko simptomu ārstēšanā šai pacientu grupai.
Pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS) ir palielināts insulta, īpaši išēmiska insulta risks vismaz 25 gadus pēc diagnozes apstiprināšanas.
Akūtu muguras lejasdaļas un kakla daļas sāpju gadījumā bieži tiek lietoti opioīdi, taču trūkst pamatotu pierādījumu, lai atbalstītu šādu terapijas taktiku. Šajā pētījuma analizēta opioīdu īstermiņa lietošanas efektivitāte akūtu muguras sāpju (kakla un lejasdaļā) pārvaldībā.
Jauns pētījums sniedz pierādījumus par protonu sūkņu inhibitoru (PSI) un histamīna–2 receptoru antagonistu (H2RA) ilgtermiņa lietošanas drošumu gados vecākiem pieaugušajiem, nekonstatējot palielinātu demences vai kognitīvo izmaiņu risku.
Līdzšinējos novērojuma pētījumos diendusa saistīta ar kognitīvās funkcijas un smadzeņu veselības uzlabojumu. Tomēr nav skaidrs, vai šī saistība ir kauzāla. Tāpat līdz šim nav noskaidrota saikne starp diendusām un smadzeņu tilpuma izmaiņām, kaut arī zināms, ka ~ ⅓ senioru izmanto iespēju pagulēt pa dienu un ka smadzeņu tilpuma samazinājums visbiežāk skar tieši šo populācijas grupu. Hipokampa un kopējais smadzeņu tilpums atbild par atmiņas funkciju un kopējo kognitīvo spēju.
Vai miokarda infarkts ir saistīts ar kognitīvās funkcijas traucējumiem īsi pēc akūtā notikuma, vai arī negatīvā ietekme vērojama pēc gadiem? Līdz šim nebija skaidri definēts, cik liela ir miokarda infarkta ietekme uz pacienta kognitīvajām spējām laika gaitā.
Pētījuma INSPIRES rezultāti liecina, ka intensīvas statīnu lietošanas sākšana pacientiem ar akūtu vieglu išēmisku insultu vai augstu transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIA) risku tūlīt pēc sākuma ievērojami samazina negatīvu funkcionālo iznākumu risku, salīdzinot ar ārstēšanas novilcināšanu.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
