Mākslīgo asaru jeb acs mitrinātāju (lubrikantu) pilienus mūsdienās izmantojam aizvien plašāk, sevišķi pēdējos gados, jo mākslīgās asaras ir vispāratzīts simptomātiskas terapijas līdzeklis sausās acs slimības (SAS) ārstēšanā.
Savlaicīga glaukomas diagnozes noteikšana un atbilstīgas individualizētas terapijas sākšana palīdz saglabāt redzi, jo slimība progresē lēnāk.
Mūsdienās pacientiem, kuriem ir refrakcijas kļūdas, ir iespēja pilnībā atbrīvoties no briļļu vai kontaktlēcu valkāšanas, lai uzlabotu savu redzes un dzīves kvalitāti. Lāzerkorekcija būtībā ir kosmētiska procedūra, kurai praktiski nav medicīnisku indikāciju. Tā ir piemērota pacientiem ar miopiju jeb tuvredzību, hipermetropiju jeb tālredzību un astigmatismu, kā arī, strauji attīstoties refraktīvajai ķirurģijai, tiek pilnveidotas presbiopijas korekcijas metodes.
Presbiopija skar apmēram 1,09 miljardus cilvēku pasaulē. 2015. gadā aptuveni 826 miljoniem cilvēku presbiopija nebija koriģēta. [1] Simptomu parādīšanās vidējais vecums 42—45 gadi.
Glaukoma ir optiska neiropātija, kas rodas 2—10 % indivīdu pēc 50 gadu vecuma un ir galvenais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē. Patlaban pasaulē ir 66,8 miljoni glaukomas slimnieku, no tiem apmēram 9 miljoni ir akli ar abām acīm.
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības.
Glaukomas norise un ārstēšana bērnu vecumā būtiski atšķiras no glaukomas pieaugušajiem. Savlaicīga diagnostika un dzīves kvalitātes saglabāšana, nodrošinot iespēju robežās pilnvērtīgu redzes funkciju, ir vieni no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā. [1—3]
Acu asarošana jeb epifora rodas, ja ir izjaukts balanss starp asaru producēšanos un asaru zudumu. Acu asarošanu var izraisīt ļoti dažādi iemesli. [5] Epiforas trīs pamata iemesli ir pārmērīga asaru produkcija, izvadu obstrukcija, asaru sūknēšanas mehānisma traucējumi. [4] Iespējama arī šo faktoru kombinācija. [8]
Ar jaunajām diagnostikas metodēm var aplūkot izmaiņas, kas pirms pāris gadiem pat nebija izpētītas, taču mūsdienu tehnoloģiju laikmetā iespējams gan konstatēt šīs pārmaiņas, gan raksturot to būtību. Šāda rakstura pārmaiņas atspoguļotas šajā klīniskajā gadījumā.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi Latvijā veikta inovatīva mikroķirurģiska operācija, lai būtiski mazinātu limfedēmas – rokas tūskas – risku sievietēm pēc krūts vēža ārstēšanas.
