Pacientiem ar migrēnu biežāk novēro arī sausās acs sindromu
Pacientiem ar migrēnu ir par vismaz 20 % lielāka iespējamība, ka būs sausās acs sindroms, nekā pacientiem bez migrēnas galvassāpēm, secināts populācijā balstītā gadījuma kontroles pētījumā.
Pacientiem ar migrēnu ir par vismaz 20 % lielāka iespējamība, ka būs sausās acs sindroms, nekā pacientiem bez migrēnas galvassāpēm, secināts populācijā balstītā gadījuma kontroles pētījumā.
Sausās acs sindroms ir daudzfaktoriāla acs virsmas slimība, kas var izpausties gan kā diskomforts, gan sāpes acīs ar un bez redzes asuma zuduma, un tā būtiski ietekmē kopējo dzīves kvalitāti.
Smēķējot vairāk kā 20 cigaretes dienā, var pasliktināties redze, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Psychiatry Research.
Pētījumos aprēķināts, ka pacientiem ar cukura diabētu asimptomātiska un simptomātiska sausās acs sindroma izplatība ir 54 %. Tomēr saistība staro sausās acs sindromu un cukura diabētu vēl arvien ir neskaidra.
Biežāk sastopamā ar kontaktlēcu lietošanu saistītā komplikācija ir sausās acs sindroms, tālāk seko virspusējs keratīts, savukārt vecums ir nozīmīgs korneālās infekcijas riska faktors, secināts pētījumā.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka regulāra apelsīnu ēšana aizsargā pret mākulas deģenerāciju.
Pētījuma mērķis bija novērtēt pēc ķirurģijas sāpju definētu kā sausās acs simptomi biežumu un riska faktorus 6 mēnešus pēc kataraktas operācijas.
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir divas reizes lielāks kataraktas attīstības risks nekā vispārējā populācijā un relatīvais risks visaugstākais ir 45 – 54 gadu vecumā, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Eye
Kontaktlēcas, kuru pirmsākumi saistāmi ar Leonardo da Vinči XVI gadsimta sākumā, mūsdienās lieto terapeitiskā un kosmētiskā nolūkā, bet visbiežāk — redzes korekcijai. Kontaktlēcas ir populārākais redzes korekcijas veids, ko šobrīd izvēlas pacienti.
Asarām ir svarīga nozīme acu veselībā un redzes veselībā. Katru reizi, kad mēs pamirkšķinām, acs virsmu pārklāj asaru veidota aizsargplēvīte. Ja nemirkšķinām pietiekami bieži, uz acs priekšējās virsmas var izveidoties sausi rajoni, kas pasliktina mūsu redzi.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.