Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Dzirdes zudums ir saistīts ar sociālo izolāciju un vientulību, attiecīgi negatīvi ietekmējot personas mentālo un kognitīvo veselību. Līdz šim ļoti ierobežotā daudzumā publicēti pētījumi ar pierādījumiem par dzirdes rehabiltācijas ierīču ietekmi uz sociālo iznākumu.
Audiometrijā mērīts dzirdes zudums vecāka gadagājuma cilvēkiem pētījumā veidoja līdz pat 32 % no jauniem demences gadījumiem astoņu gadu laikā, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš ziņotie rādītāji. Pētnieki atklāja lielāku demences izplatību cilvēkiem vecumā no 75 gadiem, sievietēm un baltādainajiem, savukārt pašu ziņots dzirdes zudums netika saistīts ar paaugstinātu demences risku.
2025. gada janvāri Latvijas Otorinolaringologu asociācija (LOA) noslēdza ar visaptverošu konferenci par augšējo elpceļu infekcijas pārvaldības principiem, uz pasākumu aicinot gan ģimenes ārstus, gan otorinolaringologus. Klausītājus ar aizraujošu stāstījumu izglītoja vietējie speciālisti un kolēģi no Ukrainas, uzsverot, ka arī šķietami banāla saaukstēšanās nes nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai, tāpēc jāārstē zinoši un ar konkrētu mērķi.
Menjēra slimība nosaukta franču neirologa Prospera Menjēra vārdā, kurš 1861. gadā postulēja, ka vertigo izcelsme varētu būt saistīta ar slimībām iekšējā ausī. Šobrīd zināms, ka slimība skar 0,2—0,5 % cilvēku vispārējā populācijā, visbiežāk 30—60 gadu vecumā. Kaut arī precīzs Menjēra slimības ierosinātājs nav zināms, par iekšējās auss normāla homeostatiskā mehānisma traucējumiem atbild vairāki faktori: ģenētiskā predispozīcija, autoimūni vai iekaisīgi procesi, trauma, vīrusinfekcijas, vaskulopātijas.
Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.
Alerģiskas blakusslimības, piemēram, astma un rinīts, ir izplatītas grūtniecēm. 19. franciski runājošā alergoloģijas kongresa laikā Dario Ebode, MD, otolaringologs un kakla un sejas ķirurgs Hôpital de la Conception Marseļā, Francijā, aprakstīja gestācijas rinītu un sīki izklāstīja tā pārvaldību.
Dr. med. RENĀTA VĪKSNE un Dr. RŪDOLFS VĪKSNE ir tandēms dzīvē un medicīnā, otolaringoloģijā. Dzīvē viņi ir viens otra stiprā aizmugure. Otolaringoloģijā — jaunie ārsti, kas Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopā ar kolēģi Dr. Jūliju Starinsku veido mūsdienīgu izpratni par savu nozari — piedāvā plaša spektra otolaringoloģiskās operācijas un attīsta jomu, kas Daugavpilī kādu laiku bijusi atstāta novārtā.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Grūtniecības laikā bieži tiek rekomendēti dažādi kuņģa skābi nomācoši līdzekļi (H2 receptoru antagonisti un protonu sūkņu inhibitori), taču līdz šim nav pētīts, vai to lietošana prenatālā periodā var negatīvi ietekmēt bērnu un būt veicinātājfaktors neiropsihiatrisku slimību attīstībai.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
