Dzirdes sajūtas izmaiņas var rasties akustiskā signāla pārvadīšanas traucējumu dēļ centrālajās dzirdes struktūrās. Piedāvājam pārskatu par dzirdes bojājumu patofizioloģiju, diagnostiku, etioloģiju un ārstēšanas perspektīvām, kas saistīti ar traucējumiem centrālajā dzirdes funkcijā.
Marta sākumā Latvijā ar lekcijām uzstājās MD, PhD, prof. Dr. med. Claus Bachert (Augšējo elpceļu izpētes laboratorijas un Otorinolaringoloģijas klīnikas vadītājs no Ģentes universitātes slimnīcas). Farmācijas kompānija "Meda" sniedza iespēju interesentiem tikties ar profesoru neformālā gaisotnē un uzdot jautājumus. Uz tikšanos bija ieradušies prof. Ligija Ķīse, dr. Ieva Cīrule, dr. Benita Krūmiņa, dr. Gunta Sumeraga, dr. Diāna Raumane, dr. Jurģis Urtāns un dr. Jānis Sokolovs, kā arī rezidentes Regīna Pakalne un Līga Berķe. Sniedzam nelielu ieskatu šajā sarunā un ceram, ka mūsu ārstu uzdotie jautājumi arī jums šķitīs interesanti un klīniskajā praksē noderīgi.
Akūtu sinusītu raksturo deguna blakusdobumu gļotādas iekaisums. Tā kā deguna blakusdobumu iekaisumi reti norisinās bez deguna gļotādas iekaisuma, pareizāk ir lietot terminu "rinosinusīts" (RS). Akūts RS var ilgt līdz četrām nedēļām, kad simptomi izzūd pilnībā, savukārt recidivējoša akūta RS gadījumā ir vismaz trīs akūtas epizodes gadā ar pilnīgu atveseļošanos.
Akūts klepus ir viena no biežākajām gan bērnu, gan pieaugušo sūdzībām. Ap 5% vispārējās populācijas katru gadu ir akūts klepus, rudenī un ziemā sastopamība ir lielāka. Klepus parasti ir pašlimitējošs, bet jāatceras, ka tas var būt simptoms arī nopietnākām saslimšanām. Ārstu viedoklis par to, vai klepus ir/nav jāārstē, atšķiras, arī pētījumos iegūtie pierādījumi par terapijas efektivitāti ir dažādi. Tāpēc šajā rakstā par šo tēmu apkopoti dažādi viedokļi.
Par sāpēm kaklā pacienti sūdzas ļoti bieži, tomēr ārstam jāatceras, ka sāpes kaklā ir tikai viens no daudzu un dažādu saslimšanu simptomiem. Sāpes kaklā var būt ne tikai augšējo elpceļu iekaisuma gadījumā, bet arī vairogdziedzera saslimšanas, plaušu un videnes saslimšanu un pat akūta koronāra sindroma gadījumā. Šajā rakstā – par biežākajiem kakla sāpju iemesliem un to diferenciāldiagnostiku.
Lai gan tiek uzskatīts, ka ausu, kakla un deguna ārstiem aktīvākais darba laiks ir aukstajos gada mēnešos, kad ir augsts saslimstības līmenis ar augšējo elpceļu infekcijām, loriem darba netrūkst arī vasarā. Vasaras mēnešiem sava specifika – karsts laiks, caurvēji un/vai kondicionieri, līdz ar to krasas temperatūras svārstības, kā arī atvaļinājuma prieki – peldēšanās. Vasarai raksturīga saslimšana – ārējās auss ejas iekaisums. Otra biežākā saslimšana ir tonsilīts un tā komplikācija paratonsilārais abscess.
Aptuveni 20 000–25 000 dažādās nozarēs strādājošo cieš no vājdzirdības, kas radusies tāpēc, ka darbavietā ir augsts trokšņa līmenis. ASV ik gadu ap 30 miljoniem cilvēku tiek pakļauti bīstamam troksnim darba vidē. Trokšņa izraisīta vājdzirdība izcelta kā viena no izplatītākajām arodveselības problēmām pēdējo 25 gadu laikā. [1] Lai gan potenciāli bīstama trokšņa ekspozīcija galvenokārt notiek darbavietā, sensoneirāla vājdzirdība šobrīd vislielākās briesmas rada jauniem cilvēkiem, kas tiek pakļauti skaļai mūzikai un citiem ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu saistītiem trokšņiem. [3]
“Profesiju man izvēlējās vecāki, specializāciju ieteica krusttēvs, bet disertāciju aizstāvēju tādēļ, lai nevajadzētu dežurēt naktīs – profesoriem tas draud ļoti reti,” smejas Paula Stradiņa Otorinolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja asociētā profesore Ligija Ķīse. Un, kā zināms, katrā jokā ir arī daļa nopietnības.
Dzirdei pasliktinoties par katriem 10 decibeliem, izredzes piedzīvot kritienu pieaug, salīdzinot ar tiem, kuriem nav dzirdes problēmu, ziņo Baltimorā veikta pētījuma rezultāti.
Reibonis ir viens no neviendabīgākajiem traucējumiem, tas pavada aptuveni 100 saslimšanu un baida pacientu, rada apmulsuma, nepilnvērtību, trauksmi par nespēju kontrolēt situāciju, nozīmīgi mazina darbaspējas. Nepieciešams laiks un zināšanas, lai atšķirtu, vai pacients apraksta reiboni, veģetatīvu traucējumu izraisītas sajūtas vai kādus citus traucējumus. Reibonis ir subjektīvi nepatīkama, traucējoša sajūta un nepareiza apkārtnes uztvere. Tā ir mānīga, iluzora telpas vai paša ķermeņa kustība. Šajā rakstā trīs eksperti dalās pieredzē par šo traucējumu.
Lai gan pēdējos gados reģistrēto pirmreizējo pacientu skaits ir svārstīgs, antidepresantu (AD) patēriņš (definētās dienas devas (DDD) uz 1000 iedzīvotājiem) uzrāda stabilu pieauguma tendenci, [2] norādot uz nepieciešamību pēc efektīvākas skrīninga un medikamentozās terapijas vadības.
Sarunāt tikšanos ar Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgu EDGARU MAĻCEVU nemaz nav tik vienkārši, lai gan sarunai viņš ir atsaucīgs. Dienā, kad norunāts tikties, viņam nākas līdz vēlam vakaram stāvēt pie operāciju galda. Citā dienā, kad mēs varētu tikties, viņš dodas uz Valensiju Spānijā tiesāt futbola spēli.
Erektilā funkcija ir komplekss psihoneiroendokrīns process, kas ietver ne tikai adekvātu hormonu darbību, bet arī perifērās un centrālās nervu sistēmas līdzdalību, asinsvadu veselību un psihoemocionālus faktorus. Doctus februāra izdevumā Dr. Madara Kalniņa sniedza detalizētu ieskatu ED patofizioloģijā un ārstēšanas iespējās no neirologa seksologa skatījuma. Šomēnes turpinājumā endokrinologa androloga un ārsta psihoterapeita perspektīva.
Kaut arī renīna-angiotensīna sistēmas (RAS) inhibitori palēnina hroniskas nieru slimības gaitu, šos medikamentus bieži atceļ akūta aGFĀ krituma dēļ pēc to uzsākšanas. Lai izpētītu kardiovaskulāros, nieru un mirstības iznākumus pēc RAS inhibitoru atcelšanas vai turpināšanas, veikts retrospektīvs kohortas pētījums Kanādā.
Aptaukošanās, nieru slimība un koronārā artēriju slimība ir savstarpēji saistītas. Šajā pētījumā tika izvērtēta centrālās aptaukošanās saistība ar koronāro artēriju slimību dažādās albuminūrijas kategorijās 1. tipa cukura diabēta pacientiem.
