Dzirdes zudums ir priekšlaicīgas nāves riska faktors
Dzirdes zudums paaugstina mirstības risku pirms 75 gadu vecuma kardiovaskulāru saslimšanu dēļ, īpaši augsts šis risks ir vientuļajiem cilvēkiem
Otorinolaringoloģija
Konduktīva tipa dzirdes zudums. Iespējamie iemesli
Konduktīvs dzirdes zudums ir mehāniskas dabas problēma, kas rodas, pavājinoties ārējās auss un vidusauss struktūru spējai pārvadīt skaņas viļņu radītās vibrācijas uz iekšējo ausi. Skaņas viļņiem, izejot caur auss ārējo eju, tiek iesvārstīta bungplēvīte, vibrācijas ar dzirdes kauliņu starpniecību tiek pārvadītas uz iekšējās auss endolimfātisko un perilimfātisko telpu.
Rinosinusīta riska faktori zobārstniecībā, klīniskie aspekti
Darba mērķis bija noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un izdalīt pacientu risku grupas saistībā ar rinosinusīta prognozi, kā arī noteikt odontogēnam rinosinusītam raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā.
Pēc izcelsmes dažādi reiboņi: 3 speciālistu skatījumā
Reibonis nav vienkāršs simptoms, jo zem tā slēpjas ļoti daudzas vieglāk un grūtāk ārstējamas slimības. Par to, kā neapjukt reiboņu pasaulē, katrs no sava skatpunkta stāsta neiroloģijas, otorinolaringoloģijas un psihiatrijas eksperts.
Smēķētājiem lielāks dzirdes zuduma risks
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku, secināts pētījumā ar vairāk nekā 50 000 dalībnieku vairāk kā 8 gadus ilgā pētījumā.
Iemesli apgrūtinātai elpošanai caur degunu
Ģimenes ārsta vai otorinolaringologa kabinetā bieži izskan sūdzības par apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Tāpēc būtiski zināt, kādi var būt aizlikta deguna iemesli un kā tos pārvaldīt.
Iemesli apgrūtinātai elpošanai caur degunu
Ģimenes ārsta vai otorinolaringologa kabinetā bieži izskan sūdzības par apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Tāpēc būtiski zināt, kādi var būt aizlikta deguna iemesli un kā tos pārvaldīt.
LOR Klīnika — zināšanu ekselence, pieredze, tehnoloģijas
Jau pusotru gadu Rīgā veiksmīgi darbojas LOR Klīnika — tajā Latvijas universitāšu slimnīcu vadošo speciālistu zināšanas un pieredze apvienota ar visjaunākās paaudzes tehnoloģijām, piedāvājot ausu, kakla un deguna slimību diagnostiku, kā arī visu iespējamo ārstniecisko pasākumu spektru gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Akūta vidusauss iekaisuma epidemioloģija pneimokoku vakcinācijas ērā
Pētījuma mērķis bija izpētīt akūta vidusauss iekaisuma epidemioloģiju pneimokoku konjugētās 7 un 13 vakcīnas ērā.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir biežākais vertigo iemesls, tā sastopamība pieaug līdz ar vecumu. [2] Neatpazīts un nediagnosticēts LPPV ir gandrīz 10 % geriatriskās populācijas. [3–4]
Lasītākais Doctus.lv
Eleksakaftors‑tezakaftors‑ivakaftors saistīts ar mazāku antibiotiku lietošanu bērniem ar cistisko fibrozi
Pediatriskiem pacientiem ar cistisko fibrozi (CF), kuri sāka ārstēšanu ar eleksakaftora/tezakaftora/ivakaftora (ETI) kombināciju, antibiotiku lietošanas dienu skaits gadā samazinājās par vairāk nekā 60 %.
Ekrānu izmantošana 5-7 gadu vecumā un valodas attīstība
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
Bērnu slimnīcā attīstīs simulācijās balstītu apmācību virzienu
Bērnu slimnīcā tiek veidots Simulāciju mācību centrs ar plašu apmācību programmu, nodrošinot iespēju mācību procesā izmantot situācijas, kas maksimāli pietuvinātas reālajai darba videi.
Statīni caur multimorbīdu pacientu prizmu
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Pacients konsultējas ar mākslīgo intelektu. Ko tas nozīmē veselības aprūpes speciālistam?
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 230
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 414
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 395
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 334
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 622
Ķ
- Ķirurģija 230
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 464
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 304
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 266
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 315
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 174
R
S
- Sabiedrības veselība 397
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 114
- Uzturzinātne 120