Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.
Hroniskas iesnas kā iemesls ārsta vizītei neatkarīgi no izcelsmes ir samērā bieži novērojamas. Svarīgākais ārsta uzdevums — precizēt diagnozi, diferencēt rinīta ierosinātāju, veicinātājus un riska faktorus, pēc tam attiecīgi izvēloties tādu ārstēšanas virzienu, kas uzlabo pacienta veselības un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Pētnieki veikuši šķērsgriezuma kohortas analīzi pacientiem, kam veikta redzes rehabilitācija, lai noskaidrotu, vai dzirdes traucējumi var bremzēt klīniski nozīmīgu funkcionālu uzlabojumu attīstību rehabilitācijas laikā.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Dzirdes zudums ir saistīts ar sociālo izolāciju un vientulību, attiecīgi negatīvi ietekmējot personas mentālo un kognitīvo veselību. Līdz šim ļoti ierobežotā daudzumā publicēti pētījumi ar pierādījumiem par dzirdes rehabiltācijas ierīču ietekmi uz sociālo iznākumu.
Audiometrijā mērīts dzirdes zudums vecāka gadagājuma cilvēkiem pētījumā veidoja līdz pat 32 % no jauniem demences gadījumiem astoņu gadu laikā, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš ziņotie rādītāji. Pētnieki atklāja lielāku demences izplatību cilvēkiem vecumā no 75 gadiem, sievietēm un baltādainajiem, savukārt pašu ziņots dzirdes zudums netika saistīts ar paaugstinātu demences risku.
2025. gada janvāri Latvijas Otorinolaringologu asociācija (LOA) noslēdza ar visaptverošu konferenci par augšējo elpceļu infekcijas pārvaldības principiem, uz pasākumu aicinot gan ģimenes ārstus, gan otorinolaringologus. Klausītājus ar aizraujošu stāstījumu izglītoja vietējie speciālisti un kolēģi no Ukrainas, uzsverot, ka arī šķietami banāla saaukstēšanās nes nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai, tāpēc jāārstē zinoši un ar konkrētu mērķi.
Lielākajai daļai pacientu ar Kušinga slimību konstatēti glikozes vielmaiņas traucējumi. Tomēr arī pacientiem ar normālu glikozes toleranci bija samazināta jutība pret insulīnu un paaugstināta aizkuņģa dziedzera β šūnu aktivitāte, salīdzinot ar veseliem kontroles grupas dalībniekiem. Savukārt pacientiem ar cukura diabētu bija traucēta β šūnu kompensatorā funkcija, lai gan viņu jutība pret insulīnu nebija statistiski nozīmīgi zemāka par jutību pacientiem ar prediabētu.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Kolēģi, kad pēdējo reizi jums bija iespēja veselu nedēļu veltīt savas specialitātes aktualitātēm, diskutēt ar starptautiskiem ekspertiem un apmainīties pieredzē ar citu valstu ārstiem? Open Medical Institute (OMI) Zalcburgas semināri aicina izmantot šo iespēju un iegūt zināšanas, ko izmantot savu pacientu aprūpē un nodot kolēģiem.
