Dzirdes zudums ir priekšlaicīgas nāves riska faktors
Dzirdes zudums paaugstina mirstības risku pirms 75 gadu vecuma kardiovaskulāru saslimšanu dēļ, īpaši augsts šis risks ir vientuļajiem cilvēkiem
Otorinolaringoloģija
Konduktīva tipa dzirdes zudums. Iespējamie iemesli
Konduktīvs dzirdes zudums ir mehāniskas dabas problēma, kas rodas, pavājinoties ārējās auss un vidusauss struktūru spējai pārvadīt skaņas viļņu radītās vibrācijas uz iekšējo ausi. Skaņas viļņiem, izejot caur auss ārējo eju, tiek iesvārstīta bungplēvīte, vibrācijas ar dzirdes kauliņu starpniecību tiek pārvadītas uz iekšējās auss endolimfātisko un perilimfātisko telpu.
Rinosinusīta riska faktori zobārstniecībā, klīniskie aspekti
Darba mērķis bija noteikt rinosinusīta riska pakāpi pirms augšžokļa dobuma pamatnes paaugstināšanas un izdalīt pacientu risku grupas saistībā ar rinosinusīta prognozi, kā arī noteikt odontogēnam rinosinusītam raksturīgās klīniskās pazīmes un izvērtēt konusa stara datortomogrāfijas izmeklējumu informatīvo nozīmi tā diagnostikā.
Pēc izcelsmes dažādi reiboņi: 3 speciālistu skatījumā
Reibonis nav vienkāršs simptoms, jo zem tā slēpjas ļoti daudzas vieglāk un grūtāk ārstējamas slimības. Par to, kā neapjukt reiboņu pasaulē, katrs no sava skatpunkta stāsta neiroloģijas, otorinolaringoloģijas un psihiatrijas eksperts.
Smēķētājiem lielāks dzirdes zuduma risks
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku, secināts pētījumā ar vairāk nekā 50 000 dalībnieku vairāk kā 8 gadus ilgā pētījumā.
Iemesli apgrūtinātai elpošanai caur degunu
Ģimenes ārsta vai otorinolaringologa kabinetā bieži izskan sūdzības par apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Tāpēc būtiski zināt, kādi var būt aizlikta deguna iemesli un kā tos pārvaldīt.
Iemesli apgrūtinātai elpošanai caur degunu
Ģimenes ārsta vai otorinolaringologa kabinetā bieži izskan sūdzības par apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Tāpēc būtiski zināt, kādi var būt aizlikta deguna iemesli un kā tos pārvaldīt.
LOR Klīnika — zināšanu ekselence, pieredze, tehnoloģijas
Jau pusotru gadu Rīgā veiksmīgi darbojas LOR Klīnika — tajā Latvijas universitāšu slimnīcu vadošo speciālistu zināšanas un pieredze apvienota ar visjaunākās paaudzes tehnoloģijām, piedāvājot ausu, kakla un deguna slimību diagnostiku, kā arī visu iespējamo ārstniecisko pasākumu spektru gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Akūta vidusauss iekaisuma epidemioloģija pneimokoku vakcinācijas ērā
Pētījuma mērķis bija izpētīt akūta vidusauss iekaisuma epidemioloģiju pneimokoku konjugētās 7 un 13 vakcīnas ērā.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir biežākais vertigo iemesls, tā sastopamība pieaug līdz ar vecumu. [2] Neatpazīts un nediagnosticēts LPPV ir gandrīz 10 % geriatriskās populācijas. [3–4]
Lasītākais Doctus.lv
Reproduktīvā medicīna Latvijā. Ar kādiem klupšanas akmeņiem sastopamies?
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
D vitamīna nozīme cilvēka veselībā. Vai vasarā tā aktualitāte mazinās?
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Smadzeņu kartogrāfs. Asoc. prof. KASPARS AUSLANDS, neiroķirurgs
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Kāpēc sāpes nav jācieš?
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Nozares
A
- Alergoloģija 59
- Algoloģija 95
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 223
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 409
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 219
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 387
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 332
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 612
Ķ
- Ķirurģija 227
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 36
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 459
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 100
- Onkoloģija 298
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 261
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 310
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 171
R
S
- Sabiedrības veselība 389
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 119