Ik dienas otolaringologu apmeklē pacienti ar sūdzībām par troksni ausīs. Skaņas sajūtu, kas rodas bez ārēja skaņas stimula kā fantoma fenomens, definē ar terminu “tinnitus”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “zvanīšana”. [1]
Pasaulē ir miljoniem smaržu, ķīmisku aromātu kombināciju, ko gēnu, kultūras un pieredzes ietekmē cilvēki var uztvert dažādi, bet ir arī tādas, ko ikviens raksturotu kā jauku vai nepatīkamu.
Definīcija: akūts rinosinusīts (ARS) ir simptomātisks deguna dobuma un paranazālo sinusu iekaisums, kas ilgst nepilnas četras nedēļas. Mūsdienās priekšroka dodama terminam “rinosinusīts”, nevis “sinusīts”, jo deguna blakusdobumu iekaisums reti norit bez deguna dobuma gļotādas iekaisuma. [1]
Kopš 2007. gada 3. marts visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā Dzirdes diena. Šogad Dzirdes dienas pasākumi notika arī Rīgā.
Skriešanas popularitāte arvien pieaug. Londonas maratonā, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, 1981. gadā distanci beidza 6500, 2013. gadā — vairāk nekā 34 tūkstoši. Pašmāju Nordea Rīgas maratons visās distancēs (5 km, 10 km, pusmaratonā un maratonā) pērngad kopā bija pulcējis rekordlielu skrējēju skaitu — 22 tūkstošus. Kur slēpjas skriešanas prieks?
Cilvēka auss atbild par vienu no nozīmīgākajām maņām – dzirdi. Ausi līdzīgi citiem orgāniem var traumēt, tā var ciest no dažādām kaitēm un slimībām. Šajā rakstā piedāvājam informāciju gan par ausu slimībām un kaitēm, kas sastopamas gana bieži, bet par ko runā mazliet retāk, gan par pasākumiem, kādi būtu veicami, lai izvairītos no šīm kaitēm/slimībām, un kā rīkoties gadījumos, kad tomēr gadījies saslimt.
Apmēram 14% pieaugušo katru gadu ir rinosinusīta epizode, un tas ir piektais biežākais antibiotiku izrakstīšanas iemesls. Akūts rinosinusīts skar trīs cilvēkus no 1000 Anglijā. Sinusītu biežāk novēro ziemā. Rinovīrusa infekcija izplatītāka ir rudens un pavasara mēnešos. Koronovīrusa infekcija biežāk ir no decembra līdz martam. Bērniem vidēji ir 6-8 saaukstēšanās epizodes gadā. Pieaugušajiem apmēram 0,5-2% no visām augšējo elpceļu infekcijām un bērniem 6-13% gadījumu komplicējas un attīstās bakteriāls sinusīts. Šoreiz rakstā par rinīta cēloņiem un piemērotākās ārstēšanas izvēli.
Sāpes kaklā ir viens no biežākajiem simptomiem akūtu rīkles, mandeļu un aizdegunes slimību gadījumā. Lielākoties tās ir vīrusu izcelsmes, tautā sauktas par saaukstēšanos. Lielākā daļa cilvēku 3–5 reizes gadā saslimst ar augšējo elpceļu infekciju, arī tonsilofaringītu. Ar šādām sūdzībām pie ārsta biežāk dodas gados jauni pacienti (~50% gadījumu vecumā no 5 līdz 24 gadiem [1]) gada aukstajos mēnešos [2], kad saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām ir lielāka.
Bērniem ar zemu D vitamīna līmeni un biežām atkārtotām auss infekcijām, var samazināt akūtu otitis media risku, lietojot D vitamīnu. D vitamīna lietošana parasti ir labi panesama.
Epistakse jeb deguna asiņošana ir bieža sūdzība. Lai gan reti tā ir dzīvību apdraudoša, tomēr bieži vien sagādā raizes vecākiem, kam ir mazi bērni. [4] Lielākā daļa deguna asiņošanu ir labdabīgas, pašlimitējošas un spontānas, tomēr dažkārt tās var būt periodiskas. Deguna asiņošana nav patstāvīga saslimšana – tā vienmēr ir kādas citas slimības sekas, ārējā izpausme. Izprotot biežākos iemeslus, iespējama deguna asiņošanas – īpaši smagas – profilakse, laikus ārstējot pamata saslimšanas.
Lielākajai daļai pacientu ar Kušinga slimību konstatēti glikozes vielmaiņas traucējumi. Tomēr arī pacientiem ar normālu glikozes toleranci bija samazināta jutība pret insulīnu un paaugstināta aizkuņģa dziedzera β šūnu aktivitāte, salīdzinot ar veseliem kontroles grupas dalībniekiem. Savukārt pacientiem ar cukura diabētu bija traucēta β šūnu kompensatorā funkcija, lai gan viņu jutība pret insulīnu nebija statistiski nozīmīgi zemāka par jutību pacientiem ar prediabētu.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Kolēģi, kad pēdējo reizi jums bija iespēja veselu nedēļu veltīt savas specialitātes aktualitātēm, diskutēt ar starptautiskiem ekspertiem un apmainīties pieredzē ar citu valstu ārstiem? Open Medical Institute (OMI) Zalcburgas semināri aicina izmantot šo iespēju un iegūt zināšanas, ko izmantot savu pacientu aprūpē un nodot kolēģiem.
