Ekrāna laiks ir laiks, ko persona pavada pie televizora, datora, viedierīcēm dienas laikā. Lai nodrošinātu bērnam pietiekamu fizisko aktivitāšu daudzumu un veselu augšanu, PVO rekomendējusi ierobežot ekrāna laiku maziem bērniem. Tomēr daudzi veiktie pētījumi pierādījuši, ka dzīvē šīs rekomendācijas bieži netiek ievērotas.
PSI plaši tiek izmantoti gastroezofageālā refluksa ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tendences valstīs ar augstu ienākumu līmeni rāda, ka bērniem pirms divu gadu vecuma terapija ar PSI dažādu iemeslu dēļ tiek parakstīta bieži: piemēram, Francijā 2019. gadā PSI bija jālieto 6,1 % bērnu līdz divu gadu vecumam, pirmajā dzīves gadā PSI lietojuši 5,2 % bērnu Jaunzēlandē, bet PSI ordinēšanas tendence bērniem līdz gada vecumam Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā pēdējos 20 gados pieaugusi pat pieckārtīgi.
Uzlabota vispārējā uztura kvalitāte un samazināts sarkanās gaļas patēriņš, kā arī palielināts laiks, kas veltīts lasīšanai un organizētiem sporta veidiem, pirmajos divos skolas gados uzlaboja bērnu spriešanas prasmes.
Pētījumā parādīts, ka prenatāli noteikta diagnoze ir saistīta ar agrāku operāciju zīdaiņiem ar iedzimtiem sirds defektiem, kas ir visizplatītākie iedzimtie defekti, kas skar gandrīz 1 % no visiem dzīvi dzimušajiem. Saistība tika pierādīta attiecībā uz kritiskiem defektiem (kad nepieciešama sirds operācija, pirms zīdainis atstāj slimnīcu) un noteiktiem nekritisku defektu veidiem, kas veido aptuveni 75 % no visiem iedzimtajiem sirds defektiem.
Pētījums liecina, ka pusaudžiem, kuri aktīvi iesaistās skolas un brīvā laika fiziskajās aktivitātēs, vidusskolā ir labāki rezultāti nekā viņu vienaudžiem, kuri ir mazaktīvi. Regulāras brīvā laika fiziskās aktivitātes, pat mērenās devās, arī bija saistītas ar mazāku izdegšanas risku skolā.
Pārmērīga TV skatīšanās bērnībā ir saistīta ar sliktāku veselības stāvokli vēlāk dzīves laikā. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri bērnībā, kas daudz skatījās TV, biežāk attīstījās metabolais sindroms vēlāk dzīves laikā.
Kopš šā gada jūnija ir paplašinājies ārstniecības iestāžu skaits, kas nodrošina agrīnās intervences pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un nākotnē plānots pakalpojumu sniedzēju tīklu paplašināt vēl vairāk - informē Veselības ministrija.
Vairāk kā puse pasaules bērnu tiek pakļauti pasīvās smēķēšanas draudiem, kas saistīti ar daudzskaitlīgām veselības problēmām tuvākā un tālākā nākotnē. Šā pārskata mērķis bija apkopot datus par pasīvo smēķēšanu un tās ietekmi uz bērna (zīdaiņa, pirmsskolas vecuma un vecāka) mutes dobuma veselību.
Izcilā internista nefrologa un sabiedriskā darbinieka profesora Ilmāra Lazovska (1931-2003) balvu LĀB pasniedz kopš 2011. gada par izcilību medicīnas praksē, zinātnē un pedagoģijā. Šogad to saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja, pediatre prof. Dace Gardovska.
Primārās virsnieru mazspējas (PVM) sastopamības rādītāji bērnu vidū līdz šim nav apkopoti, tāpēc somi nolēmuši izpētīt epidemioloģisko situāciju savā populācijā, kā arī analizēt biežākos PVM iemeslus.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!
Sievietēm perimenopauzes periodā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju nekā tām, kurām nav menopauzes simptomu.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
