Dzīves laikā, modificējot 12 riska faktorus, var aizkavēt vai novērst 40 % no visiem demenču gadījumiem
Dzīves laikā mainot 12 riska faktorus, var aizkavēties vai novērst 40% demences gadījumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti The Lancet.
Dzīves laikā mainot 12 riska faktorus, var aizkavēties vai novērst 40% demences gadījumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti The Lancet.
Migrēna un demence ir divi galvenie invaliditātes cēloņi. Pētījumos iepriekš ir apstiprināta saistība starp migrēnu un demences risku, bet nav analizēts, vai ir atšķirības starp migrēnu bez auras un ar auru.
Bērniem, kuru vecāki cieš no psihiskām slimībām, ir augstāks traumu risks, nekā citiem bērniem, secināts Zviedrijā veiktā pētījumā. Paaugstināts traumu risks ir līdz 17 gadu vecumam, bet visaugstākais tas ir pirmā dzīves gada laikā.
Cilvēkiem ar vieglu smadzeņu traumu, kuri pakļauti agra rīta zilās gaismas terapijai, var novērot depresijas un citu smadzeņu satricinājuma simptomu samazināšanos, secināts pētījumā.
Izdegšana ir nozīmīgākais izaicinājums ārstiem; tā ietekmē laimi, savstarpējās attiecības, apmierinātību ar karjeru un pacientu aprūpi.
Kopš cilvēki suni pieradināja, uzticīgais, paklausīgais un aizsargājošais dzīvnieks ir nodrošinājis tā īpašniekam biedriskumu un emocionālu labsajūtu. Tagad jauna pētījuma rezultāti liek domāt, ka, atrodoties blakus "cilvēka labākajam draugam" jau no agras bērnības, var būt ieguvums veselībai, samazinot šizofrēnijas attīstības iespējas pieaugušā vecumā.
Nieze ir bieži sastopams pacientiem ar ādas slimībām. Pētnieki atklāja, ka pacientiem ar dermatoloģiskām saslimšanām, nieze ir saistīta ar klīnisku depresiju, domām par pašnāvību un stresu. Pētnieki iesaka šādu pacientu aprūpē iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pasargātu un pārvaldību ar niezi saistītās problēmas.
Antidepresantu lietošana sievietēm reproduktīvā vecumā nav saistīta ar paaugstinātu grūtniecības pārtraukšanās risku, secināts pētījumā.
Jaunā pētījumā atklāts, ka psihiskas slimības bieži sastopamas bērniem un pieaugušajiem ar nieru mazspēju, un hospitalizācija šādu slimību gadījumā ir saistīta ar lielāku agrīnas nāves risku pieaugušajiem. Rezultāti liecina, ka ārstiem, kuri aprūpē hospitalizētus pacientus ar nieru mazspēju, būtu jāzina un jābūt gataviem pārvaldīt psihiskos traucējumus.
Antidepresantu, kuri stipri inhibē serotonīnu, lietošana ir saistīta ar zemāku išēmiska insulta risku, salīdzinot ar antidepresantiem, kas vāji inhibē neirotrasmiteru, secināts lielā, populācijā balstītā pētījumā.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Jautājumu–atbilžu sarunā ar Medscape Medical News Viljams P. Šucē, asinsvadu ķirurgs no Teksasas, apspriež svētku sirds sindromu (Holiday Heart Syndrome), ar sezonālu uzvedību saistītos asinsvadu riskus un profilakses stratēģijas, ko ģimenes ārsti var izmantot pacientu aizsardzībai.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.