Mirstības rādītāji pacientiem ar psihisku un somatisku slimību
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Psihiatrija-psihoterapija
Fiziskās aktivitātes var mazināt depresijas simptomus un pastiprināt terapijas efektu
Pusstundu ilga vingrošana var samazināt depresijas simptomus vismaz 75 minūtes pēc treniņa un pastiprināt ieguvumus no terapijas, liecina divi jauni pētījumi, ko vadīja Aiovas štata universitātes pētnieki.
Divvirzienu saistība starp ceļa osteoartrītu un depresijas simptomiem
Gan ceļa osteoartrīts, gan depresijas simptomi ir nozīmīgas sabiedrības veselības problēmas, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp ceļa osteoartrītu un depresijas simptomiem.
Socioekonomiskie indikatori kā prognostisks faktors depresijas ārstēšanā
Socioekonomiskie faktori ir saistīti ar depresijas izplatību, bet šo faktoru saistība ar slimības prognozi nav zināma. Izpratne par socioekonomisko faktoru ietekmi uz depresijas gaitu var palīdzēt izprast un labāk un pārvaldīt depresijas ārstēšanu.
Cilvēkiem ar nopietnām psihiskām slimībām var būt paaugstināts sirds slimību risks arī agrīnā vecumā
Gandrīz 600 000 ASV pieaugušo datu analīzē atklājās, ka tiem, kam diagnosticēti bipolāri traucējumi, šizofrēnija vai šizoafektīvi traucējumi, var būt lielāks sirds un asinsvadu slimību risks jaunākā vecumā, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem nav diagnosticēta neviena no šīm nopietnajām psihiskajām slimībām, liecina pētījuma rezultāti.
Vai psihisko veselību trešajā grūtniecības trimestrī ietekmē cukura diabēta statuss?
Gan grūtniecība, gan 1.tipa cukura diabēts (CD) paši par sevi ir saistīti ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Bet vai šo abu lielumu kombinācija risku psihiskās veselības traucējumiem paaugstina? Tas līdz šim nebija skaidrots.
Psihiskas saslimšanas saistītas ar paaugstinātu nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabēta
Pētījumā pierādīts, ka nāves risks pacientam ar hroniskām neinfekcijas slimībām ir vairāk nekā divas reizes lielāks, ja pacientam ir arī psihiska saslimšana.
Pašnāvniecisku domu un mēģinājumu risks medicīnas studentu vidū: riska faktori
Medicīnas studijas ir izaicinājums lielākajai daļai studentu – līdz šim pierādīts gan augsts izdegšanas, gan psihiskās veselības traucējumu risks. Un līdz ar to paaugstinās arī pašnāvniecisku ideju un meģinājumu risks.
Atklāta saistība starp uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem un aptaukošanos
Pēdējās desmitgadēs paralēli ir pieaugusi aptaukošanās un uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) izplatība. Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp aptaukošanos un ADHD nacionāla mēroga pētījumā.
Liek pamatus modernam Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centram
Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu 15.decembrī sākusies “Tauriņa mājas” būvniecība Bērnu slimnīcas teritorijā Torņakalnā, informē Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca.
Lasītākais Doctus.lv
Pārtikas alerģijas – mūža slogs, kas biežāk skar sievietes
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Osteopēnija klusiņām vājina kaulus miljoniem cilvēku
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Kognitīvs trauslums: visaptveroša klīniska paradigma ārpus intelektuālo spēju lejupslīdes
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
No kādām saslimšanām visvairāk baidās Latvijas iedzīvotāji?
Iedzīvotāji visvairāk (53 %) baidās no onkoloģiskām saslimšanām, kam seko sirds un asinsvadu slimības (41 %). Vienlaikus teju katrs piektais aptaujātais (19 %) norādījis, ka no saslimšanām nebaidās - liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.
Kairinātas zarnas sindroms un fiziskās aktivitātes: kāda ir saistība?
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 95
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 34
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 225
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 410
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 219
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 389
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 333
- Internā medicīna 33
K
- Kardioloģija 615
Ķ
- Ķirurģija 227
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 37
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 460
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 100
- Onkoloģija 299
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 261
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 311
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 173
R
S
- Sabiedrības veselība 391
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 119