Infekcijas slimības bērnībā var veicināt psihiskas saslimšanas vēlākos gados
Lielā Dānijā veiktā pētījumā pierādīja, ka pastāv saistība starp infekcijas slimībām bērnībā, lietotām antibiotikām un neiropsihiskiem traucējumiem.
Psihiatrija-psihoterapija
Aerobajiem vingrinājumiem ir antidepresantu efekts
Nejaušināta iedalījuma kontrolētu pētījumu meta-analīze uzrāda, ka aerobajiem vingrinājumiem ir antidepresantu terapijas efekts pacientiem ar smagu depresiju.
Pirmo reizi izstrādātas vadlīnijas pirms menopauzes depresijas atklāšanai un ārstēšanai
Ir zināms, ka sievietēm ir paaugstināts depresijas attīstības risks pēcdzemdību periodā, kad mainās hormonu līmenis, bet par to, vai depresijas attīstības risks ir saistīts ar pirms menopauzes periodu, līdz šim trūka pierādījumu un ieteikumu, kā atklāt un ārstēt šos gadījumus.
Trauksme, depresija un citas psihiskas saslimšanas paaugstina infarkta un insulta risku
Pieaugušajiem virs 45 gadu vecuma, kuri ir piedzīvojuši psiholoģisku distresu, piemēram, depresiju vai trauksmi, ir paaugstināts kardiovaskulāro slimību attīstības risks.
Nav saistības starp subklīnisku hipotiroīdismu un depresijas attīstību
Subklīniska hipotiroīdisma loma depresijas attīstībā vēl arvien nebija īsti skaidra. Tādēļ tika veikts perspektīvs pētījums, kurā analizēja saistību starp subklīnisku hipotiroīdismu un depresijas simptomu attīstību.
Nedrīkst pieļaut, ka samazinās fiziskās aktivitātes depresijas dēļ
Fiziskās aktivitātes pacientiem ar depresiju var būt tikpat svarīgas kā efektīvi antidepresanti, secināts pētījumā.
Depresija bieži izplatīta un neārstēta jaunām sievietēm
Vienai no 20 sievietēm reproduktīvā vecumā ir smaga depresija un tikai 1 no 3 sievietēm ar smagu depresiju saņem terapijā antidepresantus, secināts pētījumā.
Smagu psihisku saslimšanu saistība ar kardiovaskulāro slimību risku
Pastāv pieņēmums, ka cilvēkiem ar smagām psihiskām saslimšanām (SPS) – šizofrēnija, bipolāri traucējumi un smaga depresija – ir augstāks kardiovaskulāro slimību risks, bet līdz šim tam trūka pierādījumu.
Psihiskas saslimšanas un ilgstoša opioīdu lietošana
Psihiskas saslimšanas un uzvedības problēmas, kuru ārstēšanai jālieto psihoaktīvi medikamenti, ir nozīmīgs riska faktors ilgstošai opioīdu lietošanai, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā PAIN.
Gados jauniem pacientiem ar ļaundabīgu audzēju ir paaugstināts pašnāvību risks
Pacientiem, kuriem ļaundabīgs audzējs tiek diagnosticēts pirms 25 gadu vecuma, ir divas reizes augstāks pašnāvības risks, nekā viņu vienaudžiem bez šīs diagnozes.
Lasītākais Doctus.lv
GLP–1 receptoru agonisti un nieres
Otrā tipa cukura diabēts un diabētiska nefropātija ir galvenais hroniskas nieru slimības cēlonis pasaulē. Slikti kontrolēts cukura diabēts rezultējas ar neskaitāmām komplikācijām, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē visu iekšējo orgānu funkciju. Diabētiska nefropātija ir viena no diabēta komplikācijām — tā attīstās līdz 50 % diabēta slimnieku, ievērojami palielina pacientu invaliditātes risku un mirstību.
Pozitīvs esketamīna drošības profils
Piecu gadu “reālās dzīves” drošuma profils esketamīna deguna aerosola lietošanā depresijas ārstēšanai ir līdzīgs ar iepriekšējiem klīnisko pētījumu datiem – lielākā daļa blakusparādību (BP) bija pārejošas, bet nopietnas BP novērotas mazāk nekā 0,2 % no visām ārstēšanas epizodēm, liecina jaunākie pētījumi.
Hroniskas iegurņa sāpes algologa skatījumā
Sāpes tiek definētas kā nepatīkama sensoriskā un emocionālā pieredze, kas saistīta ar faktisku vai potenciālu audu bojājumu vai atgādina šādam bojājumam raksturīgu pieredzi. Hroniskas iegurņa sāpes (HIS) ir ilgstošas vai atkārtotas sāpes iegurņa rajonā gan sievietēm, gan vīriešiem, un tās bieži pavada kognitīvi, uzvedības, seksuāli, emocionāli un funkcionāli traucējumi (urīnceļu, zarnu, ginekoloģiskā vai iegurņa pamatnes līmenī).
Dzelzs rezerves grūtniecības laikā. No deficīta līdz anēmijai
Dzelzs deficīts ir biežākais anēmijas iemesls grūtniecības laikā. Progresējot grūtniecībai, vajadzība saņemt dzelzi pieaug, jo dzelzs nepieciešama gan mātes sarkano asins šūnu masas pieaugumam, gan placentas attīstībai, gan augļa attīstības atbalstam.
Kognitīvi biheiviorālā terapija pacientiem ar hroniskām slimībām un bezmiegu
Bezmiegs ir bieži sastopams pavadonis pacientiem ar hroniskām slimībām (sāpju sindroms, kardiovaskulāras slimības, vēzis) un negatīvi ietekmē šo slimību iznākumu un dzīves kvalitāti. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) bezmiega gadījumā rekomendēta kā pirmās līnijas terapija, tomēr pastāv neskaidrības par tās piemērojamību un efektivitāti pacientiem ar hroniskām slimībām.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 88
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 206
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 370
F
- Farmācija 75
- Farmakoloģija 211
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 366
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 319
- Internā medicīna 30
K
- Kardioloģija 572
Ķ
- Ķirurģija 207
L
M
N
- Narkoloģija 43
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 426
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 91
- Onkoloģija 274
- Otorinolaringoloģija 83
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 240
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 295
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 161
R
S
- Sabiedrības veselība 372
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 106
- Uzturzinātne 101