Tinnitus ir bieži sastopams simptoms otorinolaringologu praksē. Kaut arī tinnitus patofizioloģija līdz galam nav izprasta, klīnisko pētījumu rezultāti norāda, ka šiem pacientiem ir paaugstināts depresijas, trauksmes un somatizācijas risks. Tāpēc pacienti, kas vēršas pēc palīdzības tinnitus dēļ, ir īpaši ievainojama pacientu grupa.
Kāda ir depresijas un trauksmes spektra traucējumu un simptomu izplatība alopecia areata pacientu vidū? To sistemātiska pārskata un meta–analīzes veidā noskaidroja šā pētījuma autori.
Jaunos pētījumos atklāts, ka daži antidepresanti var būt efektīvi atsevišķu hronisku sāpju slimību ārstēšanā, bet citiem trūkst pārliecinošu pierādījumu par to efektivitāti.
Līdz šim maz pētīti suicīda riski onkoloģiskiem pacientiem pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas, attiecīgi nav izstrādātas metodes, kā un kam šajā pacientu populācijā būtu nepieciešams organizēt pašnāvību skrīningu.
Ēšanas traucējumi stereotipiski tiek saistīti ar pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem. Tomēr arvien vairāk pierādījumu liecina, ka šie apstākļi var rasties jebkurā sievietes dzīves posmā, tostarp pusmūžā. Jauns pētījums atklāj, ka neapmierinātība ar ķermeni ir galvenais ēšanas traucējumu cēlonis, īpaši perimenopauzes laikā.
Tiek novērots, ka arvien vairāk pieaug atkārtotu vizīšu skaits uzņemšanas nodaļās saistībā ar psihiskās veselības traucējumiem bērniem. Lai labāk izprastu faktorus, kas ietekmē atkārtotas vizītes nepieciešamību, tika veikts kohortas novērojumu pētījums trīsdesmit astoņās ASV bērnu slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Līdzšinējie pētījumi rāda, ka dažādi hroniski neiropsihiatriski traucējumi palielina risku smagas gaitas Covid–19 attīstībai. Nav skaidrs, vai šis risks līdzīgs arī citām SARS (smaga akūta elpošanas sindroma) infekcijām.
Informācijas par veselības iznākumiem pacientiem, kuri darba vietā saskaras ar mobingu, nav daudz. Lai noskaidrotu, kā mobings darba vietā (gan personīgi izjusts, gan piedzīvots kā lieciniekam) ietekmē veselības stāvokli, darbaspējas un apmierinātību, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Indivīdiem, kuri dzimuši gados jauniem vai gados veciem vecākiem, ir palielināts risks bipolāru traucējumu attīstībai. Vecāku vecums var ietekmēt dažādu psihisku traucējumu attīstības risku pēcnācējiem.
Antidepresanti ir viena no visplašāk izrakstītajām zāļu grupām ziemeļu valstīs. Tomēr maz ir zināms par ilgstošas ārstēšanas ietekmi uz veselību.
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Iedzīvotāji visvairāk (53 %) baidās no onkoloģiskām saslimšanām, kam seko sirds un asinsvadu slimības (41 %). Vienlaikus teju katrs piektais aptaujātais (19 %) norādījis, ka no saslimšanām nebaidās - liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
