Jaunos pētījumos atklāts, ka daži antidepresanti var būt efektīvi atsevišķu hronisku sāpju slimību ārstēšanā, bet citiem trūkst pārliecinošu pierādījumu par to efektivitāti.
Līdz šim maz pētīti suicīda riski onkoloģiskiem pacientiem pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas, attiecīgi nav izstrādātas metodes, kā un kam šajā pacientu populācijā būtu nepieciešams organizēt pašnāvību skrīningu.
Ēšanas traucējumi stereotipiski tiek saistīti ar pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem. Tomēr arvien vairāk pierādījumu liecina, ka šie apstākļi var rasties jebkurā sievietes dzīves posmā, tostarp pusmūžā. Jauns pētījums atklāj, ka neapmierinātība ar ķermeni ir galvenais ēšanas traucējumu cēlonis, īpaši perimenopauzes laikā.
Tiek novērots, ka arvien vairāk pieaug atkārtotu vizīšu skaits uzņemšanas nodaļās saistībā ar psihiskās veselības traucējumiem bērniem. Lai labāk izprastu faktorus, kas ietekmē atkārtotas vizītes nepieciešamību, tika veikts kohortas novērojumu pētījums trīsdesmit astoņās ASV bērnu slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Līdzšinējie pētījumi rāda, ka dažādi hroniski neiropsihiatriski traucējumi palielina risku smagas gaitas Covid–19 attīstībai. Nav skaidrs, vai šis risks līdzīgs arī citām SARS (smaga akūta elpošanas sindroma) infekcijām.
Informācijas par veselības iznākumiem pacientiem, kuri darba vietā saskaras ar mobingu, nav daudz. Lai noskaidrotu, kā mobings darba vietā (gan personīgi izjusts, gan piedzīvots kā lieciniekam) ietekmē veselības stāvokli, darbaspējas un apmierinātību, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Indivīdiem, kuri dzimuši gados jauniem vai gados veciem vecākiem, ir palielināts risks bipolāru traucējumu attīstībai. Vecāku vecums var ietekmēt dažādu psihisku traucējumu attīstības risku pēcnācējiem.
Antidepresanti ir viena no visplašāk izrakstītajām zāļu grupām ziemeļu valstīs. Tomēr maz ir zināms par ilgstošas ārstēšanas ietekmi uz veselību.
Uzskata, ka pacientiem ar demenci varētu būt paaugstināts suicīda risks, taču nav skaidrs, vai tas ir universāli apgalvojams par visiem demences pacientiem. Tāpēc, riska grupu identificēšana ir nepieciešama, lai novērstu potenciālo kaitējumu dzīvībai un nodrošinātu pilnvērtīgāku klīnisko aprūpi demences pacientiem.
Vairāk nekā 60 % ģimenes locekļu, kas aprūpē tuvnieku ar Alcheimera slimību (AD), bija vismaz viegli depresijas simptomi jau brīdī, kad tuviniekam tika diagnosticēta AD. Trešdaļai no aprūpētājiem depresijas simptomi pasliktinājās piecu gadu novērošanas laikā.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Uzturošā terapija ar makrolīdiem pacientiem ar bronhektāzēm ir demonstrējusi vērā ņemamu efektivitāti paasinājumu novēršanā, kas ir nozīmīgi riska faktori kardiovaskulāru notikumu attīstībai. Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst vispārīgu makrolīdu uzturošās terapijas novērtējumu no kardiovaskulārā ieguvuma un drošuma profila skatījuma, veikts kohortas pētījums.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
