ASV cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma herpes zoster sastopamība ir vidēji desmit gadījumi gadā uz 1000 cilvēkiem. Tiem, kam tiek diagnosticēta šī infekcija, pēcherpētiska neiralģija attīstās 5—30 % gadījumu, herpes zoster ophthalmicus ir 9—25 %, bet 1—4 % tiek hospitalizēti.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, bet sastopams tikai dažos pārtikas produktos. D vitamīna un tā metabolītu loma kalcija homeostāzē un kaulu metabolismā ir nenovērtējama, jo tā deficīts pieaugušam cilvēkam var rezultēties ar osteoporozi un kaulu lūzumiem! Katru gadu 2. novembrī atzīmējam Pasaules D vitamīna dienu, tādējādi sabiedrībai atgādinot par D vitamīna nozīmīgumu un par riskiem tā deficīta gadījumā.
Atopiskais dermatīts (AD) ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar arī pieaugušo populāciju visā pasaulē. Jaunākās publikācijās izteikta hipotēze, ka AD varētu būt saistīts ar kognitīvas disfunkcijas attīstību, bet pieejamie individuālo pētījumu rezultāti ir nepilnīgi. Šajā sistemātiskajā pārskatā un meta–analīzē izvērtēta AD un kognitīvās disfunkcijas saistība vidēja un vecāka gadagājuma pacientu vidū.
Lielbritānijā veiktā pētījumā secināts, ka ir saistība starp ēšanas traucējumiem un fiziskām blakusslimībām, norādot uz veselības riskiem cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem.
Paaugstināts lipoproteīna (a) līmenis ir potenciāls kauzāls riska faktors aterosklerotiskas kardiovaskulāras slimības attīstībā, turklāt bieži vien sastopams vairāku ģimenes locekļu vidū. Nesen nonākts pie konsensus gan Eiropas, gan ASV ekspertu vidū par nepieciešamību skrīnēt tuvus radiniekus pacientiem ar paaugstinātu lipoproteīna (a) [Lp(a)] koncentrāciju serumā. Līdz šim šādas pieejas ieguvumi nav pētīti liela apmēra populāciju vidū.
Vientulība saistīta ar paaugstinātiem vispārējās saslimstības un mirstības riskiem, t.sk. ar neirodeģeneratīvām slimībām. Šā pētījuma autori raduši saistību starp vientulību un Parkinsona slimības attīstību laika gaitā.
Aptuveni 80 % gados vecāku pieaugušo ASV ir augsts asinsspiediens. Veselīga asinsspiediena uzturēšana var aizsargāt pret tādām nopietnām saslimšanām kā sirds mazspēja, infarkts un insulti. Jauns pētījums atklāja, ka, pievienojot salīdzinoši minimālu kustību daudzumu, aptuveni 3000 soļu dienā, var ievērojami samazināt augstu asinsspiedienu gados vecākiem pieaugušajiem.
Veselīgs dzīvesveids, kas ietver mērenu alkohola lietošanu, veselīgu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu miegu un biežu sociālo saikni, vienlaikus izvairoties no smēķēšanas un pārāk mazkustīgas uzvedības, samazina depresijas risku.
2019.gada dati rāda, ka pasaulē vairāk kā 23,8 miljoniem cilvēku ir kanabinoīdu atkarības sindroms – tā ir trešā biežāk lietotā viela pasaulē pēc alkohola un cigaretēm. Lai izvērtētu, kā cannabis, kanabinoīdi un uz marihuānas bāzes esoši medikamenti ietekmē cilvēka veselību, tika veikts lietussarga pārskats no tādām datu bāzēm kā PubMed, PsychInfo, Embase.
Sēdošu dzīvesstilu bieži saistām ar paaugstinātu kardiometabolisko slimību un mirstības risku, bet vai jāmeklē saistība arī ar demences attīstību?
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
