Garā Covid risks pēc Omikrona varianta pārslimošanas zemāks nekā pēc Delta varianta
Ir mazāk ticams, ka Omikrona variants izraisīs garo Covid, salīdzinot ar Delta variantu.
Sabiedrības veselība
Ergonomiski apstākļi darbā un māsu darbspējas stacionāros Latgalē
Māsu trūkums veselības aprūpes nozarē Latvijā ir kritisks, [3] trūkst ap 3050 māsu. [5] Māsām ir galvenā loma veselības aprūpes sistēmas efektivitātes, lietderības un ilgtspējas noteikšanā, tāpēc labi un droši darba apstākļi, sakārtota darba vide ir būtiska māsu darba sastāvdaļa, kas ietekmē pacientu drošību, aprūpes kvalitātes saglabāšanu un veltīšanos profesijai. [3]
Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē retāk
Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē vidēji 3,21 reizi gadā, kas ir par 0,43 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) veiktā pētījuma dati.
Augsts optimisma līmenis saistīts ar ilgāku mūžu
Augstāks optimisma līmenis ir saistīts ar ilgāku mūža ilgumu un dzīvi pēc 90 gadu vecuma dažādu rasu un etniskās piederības sievietēm.
Svara zudums ar bariatriskās ķirurģijas palīdzību samazina risku saslimt ar vēzi un nāvi no ļaundabīgiem audzējiem
Klīvlendas klīnikas pētījums liecina, ka pieaugušajiem ar aptaukošanos svara zudums, kas panākts ar bariatrisko operāciju, bija saistīts ar 32% mazāku vēža attīstības risku un par 48% mazāku ar vēzi saistītas nāves risku, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem operācija nebija veikta.
Labais ārsts
Aprīļa izskaņā notika Latvijā pirmā pacientu pieredzes konference, kurā diskutēja par pozitīvu pieredzi pacienta lomā. Berila institūta (kas ir pasaules līmeņa pacientu pieredzes pētniecības organizācija) dati liecina: 71 % pacientu vissvarīgākais šķiet tas, ka viņi tiek uzklausīti, bet 67 % pacientu ir būtiski, ka viņiem tiek sniegts skaidrojums par viņu veselības situāciju.
Ilgtermiņa mirstība pēc SARS-CoV-2 pārslimošanas
Pētījumā secināts, ka personām, kuras bija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu, gada laikā pēc infekcijas pārslimošanas bija trīs reizes lielāks risks nomirt, nekā personām, kuras nebija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu.
Cilvēkiem ar epilepsiju ir īsāks paredzamais mūža ilgums
Vidēji cilvēki ar epilepsiju dzīvo par 10-12 gadiem mazāk nekā tie, kuriem nav šīs slimības. Papildu mirstība ir īpaši izteikta cilvēkiem, kuriem ir epilepsija un garīgi traucējumi.
Mirstības rādītāji pacientiem ar psihisku un somatisku slimību
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Globālais slimību slogs pieaugušajiem virs 70 gadu vecuma: sistemātisks pārskats
Pirmo reizi vēsturē pieļauj, ka lielākā daļa pasaules jaundzimušo nodzīvos līdz 70 gadiem vai ilgāk. Ņemot vērā, ka visā pasaulē tiek novērota populācijas novecošanās, jāpārdomā tādas veselības aprūpes stratēģijas, kas nodrošinātu arī senioru labbūtību un veselības uzturēšanu optimālā līmenī.
Lasītākais Doctus.lv
D vitamīna līmeņa samazināšanās Covid-19 pandēmijas laikā
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Kolhicīna terapija garā Covid-19 ārstēšanā nav efektīva
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Ziņojot par zāļu blaknēm, ikviens var palīdzēt padarīt zāles drošākas
Laikā no 2025. gada 3. līdz 9. novembrim Zāļu valsts aģentūra jau desmito reizi kopā ar vairāk nekā 130 organizācijām visā pasaulē piedalās starptautiskajā kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek).
Katram trešajam pasaules iedzīvotājam ir funkcionāla zarnu slimība
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Paaugstināts urīnskābes līmenis 1. tipa diabēta diagnostikas brīdī saistīts ar asinsvadu slimību risku
Starp 15–34 gadus veciem indivīdiem ar jaunatklātu 1. tipa cukura diabētu (T1D) plazmas urīnskābes līmenis bija būtiski augstāks tiem, kuriem vēlāk attīstījās ar diabētu saistītas komplikācijas, un tas neatkarīgi korelēja ar turpmāku makrovaskulāro un mikrovaskulāro slimību risku. Tādēļ urīnskābes noteikšana diagnozes brīdī varētu palīdzēt identificēt augsta riska personas, kurām varētu būt ieguvums no intensīvākas primārās profilakses.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 88
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 209
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 376
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 212
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 370
H
- Hematoloģija 5
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 320
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 576
Ķ
- Ķirurģija 209
L
M
N
- Narkoloģija 44
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 430
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 92
- Onkoloģija 279
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 243
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 298
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 164
R
S
- Sabiedrības veselība 375
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 105