Aktuālā informācija: par vakcīnu pret Covid-19 piegādēm
Šīs nedēļas sākumā vakcinācijas veicēji saņems kopumā gandrīz 49 000 vakcīnu devas – 30% Moderna vakcīnas, 50% Pfizer-BioNTech vakcīnas un 20% ražotāja AstraZeneca vakcīnas.
Šīs nedēļas sākumā vakcinācijas veicēji saņems kopumā gandrīz 49 000 vakcīnu devas – 30% Moderna vakcīnas, 50% Pfizer-BioNTech vakcīnas un 20% ražotāja AstraZeneca vakcīnas.
Bērnu aptaukošanās ir sabiedrības veselības problēma jau vairākus gadus, turklāt svara problēmas bērnībā atstāj sekas vēlākā dzīvē. Ja aptaukošanās sākusies bērnībā, tai ir tendence turpināties pusaudžu vecumā un pieaugušā dzīvē. Kaulu mineralizācijai bērna un pusaudža vecumā arī ir ļoti liela nozīme tieši augšanas procesā – apmēram puse no kaulu masas tiek iegūta tieši šajā laikā.
19. aprīlī darbu sāka vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Tagad portālā manavakcina.lv var ne tikai pieteikties vakcīnai, bet iedzīvotāji no atvērtajām prioritārajām grupām var izvēlēties vakcinācijas vietu un laiku.
Finansiāls stress var nekavējoties ietekmēt labsajūtu, bet vai tas gandrīz 30 gadus vēlāk var izraisīt fiziskas sāpes? Atbilde ir jā, saskaņā ar jaunajiem Gruzijas Universitātes zinātnieku pētījumiem.
Šīs papildu vakcīnas, kuru pirmās piegādes gaidāmas jau aprīļa pēdējā nedēļā, Latvija saņems no kopumā 50 miljoniem “BioNTech/Pfizer” vakcīnu devām, kuras ražotājs Eiropas Savienībai (ES) piegādās papildu jau līgumā paredzētajām 200 miljoniem devu.
Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām
Lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES Covid-19 pandēmijas laikā, 17. martā Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu pakotni Digitālā zaļā sertifikāta izveidei. 13. aprīlī Latvijas Ministru Kabinets lēma, ka Latvija ieviesīs ES Digitālo zaļo sertifikātu.
Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.
12. aprīlī vakcinācijai atvērta vēl viena prioritāro iedzīvotāju grupa – izglītības iestāžu darbinieki. Vakcinācija šajā grupā notiks pakāpeniski, ņemot vērā Latvijā pieejamo vakcīnu apjomu. Vispirms vakcīnu pret Covid-19 saņems pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6. klašu pedagogi un darbinieki, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī pedagogi, kuri atsāk darbu klātienē.
Sociālie mediji ir būtiska mūsu dzīves sastvādaļa 21.gadsimtā un tās nozīme pieaug ar katru brīdi, it īpaši jauniešu vidū. Arvien vairāk runā par to, ka sociālajiem medijiem ir nopietns atkarību izraisošs potenciāls.
Sāpes plecā ir bieži sastopama pacientu sūdzība ikdienas praksē, kas lielā daļā gadījumu saistīta ar rotatoru manžetes patoloģiju. Bieži vien tiek izmantoti dažādi attēldiagnostiskie rīki diagnozes precizēšanai, bet saistība starp rotatoru manžetes bojājumu un simptomiem no pleca puses nav pilnībā skaidra. Lai noteiktu rotatoru manžetes bojājumu prevalenci vispārējā populācijā un šo bojājumu saistību ar pleca simptomiem, somu kolēģi veikuši šķērsgriezuma pētījumu.
Klīniskais pētījums pierādīja, ka cilvēki vidēji zaudēja aptuveni 21% no sava ķermeņa svara.
Šīs tradīcija mērķis ir izcelt un novērtēt slimnīcas speciālistu sasniegumus zinātnisko publikāciju jomā. Svinīgā pasākumā 2026. gada 20. februārī tika godināti pirmie apbalvojuma ieguvēji – zinātnisko pētījumu autori no Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas, Ginekoloģijas klīnikas, kā arī Uztura un dietoloģijas centra.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
Primāra arteriāla hipertensija bieži vien sākotnēji ir asimptomātisks stāvoklis, ko nosakām brīdī, kad pacients nonācis mūsu redzeslokā citu iemeslu dēļ. Taču, lai samazinātu nevēlamu kardiovaskulāru notikumu attīstības, t. sk. nāves, risku, svarīgi nodrošināt atbilstīgu ārstēšanu un profilaksi visās pacientu vecuma grupās.