Krusteniskās saites ir būtiska ceļgala locītavas struktūras sastāvdaļa, kas nodrošina locītavas stabilitāti, taču tā nav vienīgā ceļa locītavu stabilizējošā struktūra. Visbiežāk no galvenajām ceļgala locītavas saitēm tiek traumēta priekšējā krusteniskā saite (PKS). PKS traumas gūst gan profesionāli sportisti, gan cilvēki, kas ar sportu nodarbojas amatiera līmenī vai dara to reti.
Biežākās mīksto audu traumas ir muskuļu un saišu sastiepumi, muskuļu sasitumi, pārslodzes radītas traumas. Mīksto audu traumas klīniski raksturo sāpes, pietūkums, hematoma, kā arī funkciju zudums. [1] Pārslodzes radītās mīksto audu traumas ir tendosinovīti, sinovīti, ligamentīti, miozīti, bursīti.
Analizējot literatūru par brūču un rētu kopšanu, var atrast ļoti daudz rakstu, bet tajos pārsvarā atspoguļoti pētījumi par specifisku brūču veidu ārstēšanu ar ļoti konkrētiem līdzekļiem, bieži vien šādu pētījumu rezultātus grūti tieši attiecināt uz ikdienas ārsta praksi.
Traumas parasti atnāk pēkšņi un negaidīti. Ir traumas, no kurām varam izvairīties, ir traumas, kas nav paredzamas, un ir traumas, ko paši izprovocējam. Jo inteliģentāka un sociāli attīstītāka sabiedrība, jo traumu mazāk, proti, cilvēki ievēro drošības pasākumus, kas būtiski mazina traumatismu. Mūsu sabiedrībā vēl arvien diemžēl valda uzskats, ka lietot dažādus aizsargus ir pazemojums.
Pēc sniegotās ziemas un ilgā, aukstā pavasara klāt vasara un tradicionālais atvaļinājumu laiks. Cilvēki, kas līdz tam strādāja birojos vai vakaros uzturējās mājās, pievēršas vasaras aktivitātēm – brauc ar velosipēdu, skrituļo, atpūšas brīvā dabā. Visās šajās nodarbēs var negaidīti gūt traumas, kas rada īslaicīgu vai garāku darbnespēju. Vārds “trauma” radies no grieķu valodas un apzīmē spēji notikušu, pārsteidzošu notikumu, kas izjauc līdzsvaru. Rakstā stāstīts par tradicionāliem vasaras traumu veidiem un pirmo palīdzību to gadījumā.
Lai arī Latvijā ziemas ir visai nepastāvīgas un neprognozējamas, tomēr, sākoties sezonai, var gaidīt ar ziemas sportu saistīto traumu pieaugumu. Iemaņas piemirsušās, pieredze vēl nav atsvaidzināta. Kuri ir traumatiskākie ziemas sporta veidi un kādas ir galvenās traumas, no kā ik gadu cieš profesionāli sportisti un amatieri? Kāda ir šo traumu pareiza ārstēšanas taktika un vai iespējama profilakse?
Vasaras sporta veidi ir ļoti dažādi gan profesionālajā, gan amatieru sportā. Liela daļa amatieru sporta cienītāju ziemas mēnešos nav fiziski aktīvi, bet aktivitāti sāk vēlā pavasarī vai atvaļinājuma laikā vasarā.
Konsultējot pacientus ar dažādām aukstuma traumām Rīgas un Latvijas stacionāros, centra speciālisti redz nepietiekamu medicīniskā personāla sagatavotības līmeni šajā jautājumā. Bieži vien aukstuma traumas smaguma pakāpe tiek novērtēta nepareizi, tāpēc pacients agrīnā traumas periodā nesaņem adekvātu ārstēšanu, tāpēc sekas ir nopietnas – bojājums padziļinās, notiek neatgriezeniskas izmaiņas audos.
Ceļgala locītavas priekšējās krusteniskās saites rekonstrukcija ir viena no mūsdienās biežāk veiktajām ceļgala locītavas operācijām. Statistika liecina, ka ASV ik gadu veic ap 60 000–70 000 šāda veida operāciju. Jau kopš seniem laikiem cilvēkus satraukušas ceļgala locītavas uzbūves un stabilitātes problēmas. Vēsturiski pagājis apbrīnojami ilgs laiks, kopš tika ieviestas priekšējās krusteniskās saites (Anterior Cruciate Ligament – ACL) diagnostikas un ārstēšanas metodes, jo ilgu laiku neviens ķirurgs neuzdrošinājās ar skalpeli pieskarties šai saitei.
Vasara ir gadalaiks, kad cilvēki vairāk laika pavada ārā, pievēršas dažādām aktivitātēm, līdz ar to pieaug iespēja, ka būs traumas. Pēc Veselības ekonomikas centra datiem, 2009. gadā no visiem reģistrētajiem ievainojumu veidiem visbiežāk reģistrēti lūzumi – 26,4% gadījumu, 18,8% gadījumu – sasitumi, zilumi un 15,9% gadījumu – vaļējas brūces. Visbiežāk traumas tiek gūtas mājās – 36,5% gadījumu, tad seko transporta zona – 20,5% gadījumu un vienādās proporcijās ir reģistrēta brīva daba un sporta zona – katrā 4,8% gadījumu. Šajā rakstā apkopotas biežākās traumas un to ārstēšanas principi.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
