Trauksme var mazināt ārstēšanas efektivitāti daļai pacientu ar GERS
Ilgstoši simptomi, neraugoties uz PSI lietošanu, GERS pacientiem ir bieži sastopama problēma, un, lai gan Lyon Consensus 2.0 piedāvā objektīvu diagnostisko ietvaru, faktori, kas nosaka neatbildi uz PSI dažādos GERS fenotipos, joprojām nav pilnībā skaidri.
Pētnieki veica retrospektīvu perspektīvi ievākto datu analīzi par 204 pacientiem (vidējais vecums 50,3 gadi; 55,9 % sievietes), kuri vērsās pēc palīdzības ar dominējošiem barības vada simptomiem un pēdējo 6 mēnešu laikā bija pabeiguši 8 nedēļu kuņģa skābi nomācošas terapijas kursu; pēc vismaz 7 dienu medikamentoza “washout” perioda pacientiem veica ārpus terapijas veikto impedances–pH monitorēšanu.
Saskaņā ar Lyon Consensus 2.0 kritērijiem pacientus iedalīja šādās grupās: ar pārliecinošu GERS (23 %), ar nepārliecinošu GERS ar atbalstošiem pierādījumiem (17,2 %), ar nepārliecinošu GERS bez atbalstošiem pierādījumiem (18,1 %) un bez GERS (41,7 %).
Pirms impedances–pH monitorēšanas dalībniekiem noteica trauksmes pakāpi, izmantojot 14 vienumu Hamiltona trauksmes skalu (HAM‑A), kas atspoguļo psihiskas un somatiskas trauksmes simptomus iepriekšējo 8 nedēļu laikā; pēc HAM‑A punktu skaita trauksmi klasificēja kā vieglu (≤ 17), mērenu (18–24) vai smagu (≥ 25).
Pēc terapijas pabeigšanas pacienti retrospektīvi novērtēja savu simptomu vidējo smagumu visā 8 nedēļu ārstēšanas periodā; atbildes reakciju uz PSI definēja kā vismaz 50 % kopējā simptomu punktu skaita samazinājumu terapijas laikā, salīdzinot ar pirmsārstēšanas rādītājiem.
Atbildes reakcijas uz PSI biežumu pakāpeniski samazinājās no 70,2 % pacientiem ar pārliecinošu GERS līdz 53,3 % pacientiem ar nepārliecinošu GERS un atbalstošiem pierādījumiem, 31,6 % pacientiem ar nepārliecinošu GERS bez atbalstošiem pierādījumiem un 30,8 % pacientiem bez GERS (P < 0,001).
Kopējā kohortā neatbildētājiem uz PSI bija augstāki vidējie HAM‑A punkti nekā atbildētājiem (20,9 vs 13,4; P < 0,001). Katrs 1 punkta pieaugums HAM‑A skalā bija saistīts ar 14 % lielāku neatbildes risku pacientiem ar nepārliecinošu GERS ar atbalstošiem pierādījumiem (izredžu attiecība [OR] 1,14) un ar 22 % lielāku neatbildes risku pacientiem bez GERS (OR 1,22; abos gadījumos P < 0,05).
Salīdzinot ar vieglu trauksmi, mērena trauksme bija statistiski nozīmīgi saistīta ar PSI terapijas refraktaritāti (OR 6,25), bet visstiprākā saistība novērota pacientiem ar smagu trauksmi (OR 13,3; abos gadījumos P < 0,001).
Kopējā kohortā HAM‑A punktu skaits labi prognozēja neatbildi uz PSI (ROC līknes laukums AUC 0,73), un visaugstākā diskriminējošā spēja bija pacientiem bez GERS (AUC 0,78).
“Pacientiem ar augstu trauksmes līmeni un bez objektīvām GERS pazīmēm būtu jāsniedz informācija par ierobežotu PSI efektivitāti un iespējamo ieguvumu, ko var sniegt papildu uzvedības vai neiro–modulējošas terapijas,” raksta autori. “Tas atbalsta pieeju, kurā no arvien intensīvākas skābes nomākšanas pāriet uz personalizētāku ārstēšanas stratēģiju,” viņi piebilst.
AVOTS: Ribolsi M, Marchetti L, Galdi L et al. Anxiety Severity and Proton Pump Inhibitor Nonresponse Association Across Gastroesophageal Reflux Disease Phenotypes Defined by the Lyon 2.0 Classification. Clinical Gastroenterology and Hepatology, June 08, 2026.