Nekomplicēta urīnceļu infekcija — katrai otrajai sievietei dzīves laikā

Urologa komentārs

Nekomplicēta urīnceļu infekcija Latvijas apstākļos — kādi ir jūsu novērojumi tās pārvaldībā? Ko varam pilnveidot klīnicistu ikdienas praksē?

Netiek ņemts vērā, ka arī nekomplicēta UCI ir recidivējoša problēma vairākām pacienšu grupām: sievietēm, uzsākot dzimumdzīvi, sievietēm menopauzē, sievietēm ar ģenētisku predispozīciju, sievietēm ar neregulārām dzimumattiecībām, sievietēm ar saspringtu darba grafiku — ikdienā augsts stresa līmenis, nepietiekami uzņemts šķidrums. Šīm grupām pēc akūtas UCI epizodes sanācijas būtu izvērtējama hroniskas bakteriūrijas klātiene un nepieciešamības gadījumā plānojama specifiska UCI profilakse.

Urīna analīzes interpretācija — kādi ir biežākie klupšanas akmeņi? Vai pozitīvs nitrītu tests kādreiz ir maldinošs? 

Galvenā “nepareizība” ir nozīmēt terapiju, vadoties tikai no leikocitūrijas vai nitrītūrijas. Zināms, ka nitrītu tests ir pozitīvs noteiktu baktēriju klātbūtnes gadījumā (šīs baktērijas nitrātus šķeļ par nitrītiem), bet izolēti šim testam ne vienmēr ir klīniska nozīme.

Interpretējot urīna analīzi, visbūtiskākais faktors ir asociācija ar pacienta sūdzībām. Zināms, ka sievietēm nereti mēdz būt asimptomātiska bakteriūrija, kas nav jāārstē, savukārt bieža antibakteriālās terapijas līdzekļu nozīmēšana var veicināt jau klīniski nozīmīga stāvokļa attīstību, kura iemesls ir daudz patogēnākas baktērijas, ko grūti ārstēt pēc nekomplicētas UCI vadlīniju principiem.

Visā pasaulē aktuāla kļuvusi antibakteriālā rezistence — kādi ir lokālie rezistences rādītāji pret E. coli Latvijā un ko varam darīt, lai rezistences problēmu Latvijā mazinātu gan ambulatorajā, gan stacionārajā praksē?

Latvija ietilpst reģionā, kur kopējā antibakteriālā rezistence ir augsta. Pēc Global Antimicrobial Resistence Surveillance System (GLASS) 2020. gada datiem E. coli rezistence Latvijā ir šāda: aminopenicilīni 54 %, fluorhinoloni 28 %, trešās paaudzes cefalosporīni 21 %, karbapenēmi 0 %. Viens no biežākajiem antibakteriālās rezistences cēloņiem ir ilgstoši brīvi pieejami vairums antibakteriālo līdzekļu, kas ne vienmēr lietoti, ievērojot vadlīnijas par antibakteriālās terapijas izvēli, bieži medikamenta izvēle ir neatbilstoša, tāpat arī terapijas ilgums, ārstējot urīnceļu infekcijas, to skaitā nekomplicētas. Būtiskākais ir nelietot fluorhinolonus kā pirmās izvēles medikamentus akūtas nekomplicētas UCI gadījumā. Recidivējošu vai komplicētu UCI gadījumā vienmēr jāvadās pēc urīna uzsējuma rezultātiem.

Kādas ir iespējamās sekas, neārstējot nekomplicētu urīnceļu infekciju?

Sieviešu dzimums pats par sevi ir riska faktors, kas palielina risku akūtu nekomplicētu UCI attīstībai. Ne vienmēr akūtā epizodē jālieto antibakteriālie līdzekļi, dažkārt pietiek ar īsu kursu (1—3 dienas) vai ar simptomātisku terapiju, lietojot pretsāpju/pretiekaisuma un fitoterapijas līdzekļus. Nekomplicēta UCI ir faktors, kas ietekmē dzīves kvalitāti un rada ilgstošu fizisku un emocionālu diskomfortu, ja problēma bieži atkārtojas. Sievietēm, kam ir funkcionāli un anatomiski vesels urīntrakts, nekomplicēta UCI reti rada paliekošas sekas. 

Sievietes ar rekurentu urīnceļu infekciju — kāda būtu ieteicamā taktika ārstēšanā, diagnostikā, profilaksē?

Vadlīnijās minēts, ka, plānojot UCI profilaksi, jāņem vērā: a) pacientes hormonālais statuss (ja menopauze, indicēta lokāla hormonaizvietojošā terapija ar estrogēnu saturošiem medikamentiem), b) UCI provocējošais faktors (ja dzimumakts ir riska faktors, visefektīvākā ir tieši postkoitālā profilakse), c) šķidruma uzņemšana kā būtisks faktors UCI recidīvu profilaksē, d) hroniskas bakteriūrijas gadījumā izvērtējamas indikācijas specifiskai imūnterapijai. Recidivējošu UCI diagnostikā un terapijā vienmēr jāvadās pēc urīna uzsējuma un antibakteriālās jutības rezultāta. Tāpat jāizvērtē, vai nav kādi komplicējoši faktori, kas var veicināt biežus UCI recidīvus un apgrūtināt ārstēšanu (atlieku urīns, maksts disbakterioze, iegurņa orgānu noslīdējumi, anatomiskas vai funkcionālas urīnceļu slimības).