Novēlam visiem mūsu lasītājiem Latvijas 95. dzimšanas dienu nosvinēt bez lielas steigas, būt kopā ar ģimeni un draugiem. Pētījumos pierādīts, ka tas veicina laimes hormonu izdalīšanos un līdz ar to arī veselību.
Brīvdienas un svētku svinēšana kopā ar ģimeni un draugiem rada cilvēkiem prieku un laimes sajūtu. Visiem labi ir zināms, ka laime ir daļa no veselības. Arvien vairāk ir pierādījumu, ka depresija ietekmē imūnsistēmu, paaugstina cukura diabēta un sirds asinssvadu slimību attīstības risku trīs reizes, tomēr ir arī pētījumi, kas pierāda, ka laimes izjūta korelē ar veselības uzlabojumiem. Būšana kopā ar ģimeni un draugiem paaugstina laimes izjūtu. Ir pētījumi, kuros pierādīts, ka patriotisms un karoga izlikšana paaugstina laimes izjūtu. Pētījumā, kurā tika aptaujāti cilvēki no 128 valstīm, secināja, ka tie cilvēki, kuri ir apmierināti ar valsti, kurā dzīvo, ir kopumā laimīgāki. Šāda saistība saglabājās arī analizējot datus pēc respondentu ienākuma līmeņa. Citā pētījumā pierādīja, ka etniskā piederība ir saistīta ar kopējo labsajūtu. Patriotisms un savas valsts mīlēšana nav saistīta ar politiku, ekonomiku vai veselības aprūpes sistēmu, tas ir lepnums, ka cilvēks ir konkrētās valsts iedzīvotājs.
SPKC 2025. gada 50. nedēļas monitoringa dati liecina par ļoti strauju sasliumstības pieaugumu ar gripu - tā būtiski pieaugusi visās vecuma grupās. Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas dati liecina, ka gripas vīrusi apstiprināti 24,3% no izmeklētajiem elpceļu paraugiem.
Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā šogad pirmo reizi Latvijā izmantota jauna pieeja – īpaši ieprogrammēts sirds defibrilators implantēts nevis pašā sirdī, bet nostiprināts zem krūšu kaula, kas ļaus ierīcei viegli piekļūt, kad laika gaitā to vajadzēs nomainīt.
Latvijā periodiski pastāv kritiska situācija ar donoru asinīm. Valsts Asinsdonoru centrs (VADC) norāda, ka bieži krājumos iztrūkst viena vai vairākas asinsgrupas. Tas apdraud ne tikai tos, kuriem asinis nepieciešams nekavējoties – cilvēkus kuri cietuši negadījumos, grūtnieces dzemdību laikā u.c., – bet arī cilvēkus, kuriem asins pārliešana ikdienā svarīga plānveida operāciju, hronisku saslimšanu vai onkoloģijas ārstēšanas gadījumā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā noslēdzies iepirkums par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” (LOC) ēkas ārstniecības nodaļu un koplietošanas telpu pārbūvi.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centrs 2025. gadā sasniedzis nozīmīgu pagrieziena punktu, iegūstot divus starptautiski nozīmīgus novērtējumus. Centram piešķirts Pasaules Alergoloģijas organizācijas (WAO - World Allergy Organization) Izcilības centra statuss, kā arī tas oficiāli uzņemts Angioedēmas references un izcilības centru tīklā ACARE (Angioedema Centers of Reference and Excellence), kļūstot par pirmo šādu centru Baltijas valstīs.
No 19. līdz 25. novembrim HIV profilakses punkti visā Latvijā iesaistīsies Eiropas rudens testēšanas nedēļas aktivitātēs. SPKC aicina atgādināt pacientiem, ka šajā laikā iedzīvotāji īpaši aicināti pārbaudīt savu veselību, veicot HIV, B un C vīrushepatīta, kā arī sifilisa eksprestestu – ātri, anonīmi un bez maksas.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Rūpīgi plānots veģetārs un vegāns uzturs, iekļaujot atbilstošus uztura bagātinātājus, var nodrošināt veselīgu bērnu augšanu, liecina nozīmīga jauna metaanalīze — līdz šim visaptverošākais pārskats par augu valsts uzturu bērniem un jauniešiem.
Kurām pacientu grupām ir lietderīgi analīzēs noteikt feritīna līmeni serumā? Kādi ir pamata izmeklējumi pacientam ar jaunatklātu dzelzs deficīta anēmiju? Kādi ir dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanas principi? Lasiet hematoloģes BRIGITAS JANICKAS-KUPRAS atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.