Latvijā pieaug saslimušo skaits ar tularēmiju
Tularēmija ir akūta bakteriāla dabas perēkļu infekcijas slimība, kuras rezervuārs ir vairāki dzīvnieki, tostarp grauzēji (strupastes, ūdens žurkas, ondatras, bebri u. c.), zaķi, kā arī dažādi posmkāji (ērces, odi, dunduri). Inficētu dzīvnieku izdalījumi var piesārņot apkārtējo vidi, tai skaitā ūdeni, augsni, graudaugus, sienu u. c. Tularēmijas izraisītājs vidē spēj saglabāt dzīvotspēju ilgstoši, un pat pēc izžūšanas tas var persistēt putekļos, turpinot radīt inficēšanās risku.
Cilvēks ar tularēmiju visbiežāk inficējas, baktērijai iekļūstot organismā caur bojātu ādu vai gļotādu. Inficēšanās var notikt pēc ērces piesūkšanās, oda vai dundura koduma, saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem vai to izdalījumiem piesārņotu vidi, lietojot piesārņotu ūdeni vai pārtiku. Tāpat iespējama arī inficēšanās respiratorā ceļā, ieelpojot putekļus, kas satur tularēmijas izraisītājus. Slimība no cilvēka uz cilvēku neizplatās.
Tularēmija ir klīniski smaga infekcijas slimība, kuras letalitāte atbilstošas ārstēšanas gadījumā ir aptuveni 2 %, savukārt bez ārstēšanas tā var sasniegt 5-15 %. Tularēmijas inkubācijas periods parasti ilgst 3-5 dienas, tomēr tas var būt atšķirīgs atkarībā no inficēšanās ceļa un organismā nonākušā baktēriju daudzuma. Tularēmija bieži sākas pēkšņi ar drudzi, drebuļiem, nespēku, galvassāpēm un muskuļu sāpēm. Var rasties arī ādas čūla, palielināti un sāpīgi limfmezgli, kakla sāpes, acu iekaisums, klepus vai pneimonija.
Tularēmijas gadījumu skaita pieaugums Latvijā tika novērots jau 2025. gada otrajā pusē. Ja desmit gadu periodā no 2015. līdz 2024. gadam Latvijā tika reģistrēti septiņi tularēmijas gadījumi, tad 2025. gadā tularēmija tika apstiprināta 11 cilvēkiem.
No šogad reģistrētajiem 17 saslimušajiem, 12 (71 %) ir vīrieši, bet 5 (29 %) sievietes. 7 saslimušie ir vecuma grupā 45-64 gadi, bet 6 saslimušie ir vecuma grupā 65+ gadi . Savukārt 4 saslimušie ir vecuma grupā 25-44 gadi. Visi ārstējās slimnīcā.
Izteiktāka tularēmijas izplatība novērojama Zemgales un Rīgas reģionā, kur reģistrēts lielākais saslimšanas gadījumu skaits, attiecīgi seši un pieci gadījumi. Savukārt pārējos Latvijas reģionos saslimšanas gadījumu skaits bija mazāks: Latgalē reģistrēti trīs, Vidzemē divi, bet Kurzemē viens gadījums.
Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka lielākajā daļā gadījumu inficēšanās bija saistīta ar uzturēšanos dabā, tostarp kontaktu ar grauzēju izdalījumiem piesārņotu vidi, kukaiņu kodumiem un piesārņotu putekļu ieelpošanu.